Smart is the new sexy

Teorētiski oksitocīnam smadzenēs vajadzētu izdalīties... nez vērojot kā puspliks kaimiņš pagalmā šķūrē sniegu, vai sadod pa purnu kādam garāmejošam urlam. Bet šķiet, ka oksitocīna sintēzi, vismaz manās smadzenēs, daudz vairāk veicina zinātniski raksti, jo ir ne tikai "pritī!" un "vī (intelektuāls) pārākums!", bet arī "ghhh... jaunas zināšanas!"

Tādi secinājumi, jo beidzot saņēmos sākt lasīt Lombrozo

Ja studiju laikos man likās, ka tas ir vūdū-šmūdū, ņemam vienu sievieti un sveram uz lieliem svariem kopā ar slotu un karpeļmaisu, tad tagad liekas, ka onka ir vienkārši ĢĒNIJS! Tie nav absoutizēti fakti, tie ir novērojumi un pamanītās sakarības. Tas, kas visu to fišku sačakarē, ir interpretācija.
Un viņš ir pētījis visu! Sākot ar klimata ietekmi (kas gan tajā laikā bija stilīgi jo M. Vēbers darīja to pašu, tikai citā plāksnē) un beidzot ar gopņiku tetovējum. Un vēl pirms viņa ir bijuši cilvēki, kas ir sastādījuši noziegumu kalendāru!

p.s. Vispār labi, ka mag.darba recenzente līdz nodaļai par vistām jau bija zaudējsui interesi par manu darbu, savādāk būtu vēl ņēmuši un izbrāķējuši, jo ej nu iemāci ģenētiku juristiem.

p.p.s. Vsjo man jau reibst galva. Atceries elpot, ja?

p.p.p.s. Bet ir taču vēl trakāki oksitocīna sintēzes traucējumi, piemēram, teiciens "бьет, значит, любит" taču uzskatāmi parāda, ka ir sievietes, kurām vajag sadot pa tauri oksitocīna vārdā.

Nākošais kandidāts nonākšanai pie sienas. (Turīnā esot Lombrozo muzejs un tur ir milzīgs skapis, kas pārbāzts ar pētāmo subjektu galvaskausiem)