Lai upgreidotu savu mušu sitamo man vajadzēja ādas gabalu no vecas somas (savējās visas vasarā nahrenizēju) un kaut kādu līmlenti. Ja ar ādu problēmas neradās (jo vietējais humpalveiklals pilns ar somām pa piecdesmit saņiem), tad pie līmlentes jau protams netikt bez gudrām saimniecības preču bābām. Prasīju viņai vai ir melna izolācijas lente, šamā arī parāda, a tur blakus tāds tipa melns makgaivers stāv un es saku, ka gribu šito, bet TĀ tak nav izolācijas lente! Mārketings nekāds! Ja smukā meitene svārkos grib kaut ko melnu un no vienas puses lipīgu, tad muti ciet. Nav jau tā, ka es te taisītos sadales skapja saturu labot. Un pat ja nopirktu nepareizo, tad tā pat vilktos atpakaļ un pirktu pareizo.

( Ar humpalām pavisam vienkārši... )

Man visu laiku ir licies, ka japāņiem vajadzētu būt diezgan gudriem, bet cilvēki, kas uzceļ pasaulē jaudīgāko AES seismiskās aktivitātes zonā javno domā ar dirsu nevis galvu.
Černobiļas izgājiens ar "OoOoOoh What does this button do?" bija diezgan stulbs, bet viņi vismaz to būdu nebija uzcēluši vietā kur Velns ar pirkstu no apakšas baksta! Un divtik dīvaini tas liekas pēc garo aprakstu noklausīšanās un n-to PowerPoint prezentāciju skatīšanās, kā "zemes cilvēki" rakuši, zondējuši un mērījuši visu nolāpīto Kaļiņingradas apgabalu, lai atrastu visstabilāko vietu! Un tas ir te - vietā, kur maziņa uķi-puķi zemestrīcīte 0,00001 balles stiprumā ir sensācija.
Kā viņi vispār kaut ko tādu ir dabūjuši gatavu???!!!