Es labprāt uztaisītu testu no sērijas "pēc kura slepkavību nodaļas panta tevi notiesās", bet baigais čakaris un šobrīd negribas prieka pēc lauzīt smadzeni, jo ir "prieka pēc" nodarbes kas smadzenes lauzīšanu neprasa, un tām šobrīd ir priekšroka.

Bet vispār interesanti, ko par mani teiktu kursabiedri, ja man gadītos kādu netīšam nožmurīt. Droši vien ar "dīvaina" toč neaprobežotos. Dīvainība īstenībā ir norma, jo kā daudzu gadu laikā nācies novērot, uz JF lielos baros nāk studēt nūģi, kas skolas laikā bijuši visādāk tramdīti, zemapziņā cerot ar juridiskām gudrībām nodrošināties pret visiem iespējamajiem pāridarījumiem nākotnē. Mēs viņus, protams, vairs netramdam, jo tā tomēr ir augstskola ne pamatskola, bet galarezultātā nūģis ar jurista diplomu arī ir nūģis.

Es tā domāju. Par svēto garu un Mariju (tā laikam ir viena no daudzajām bērnības traumām).

Bet tas taču ir galīgi pretrunā ar visu "kristīgo dzimumaudzināšanu". Svētais gars Mariju piesmēja tā pat aiz ne ko darīt, turklāt bez nekādām svētajām laulības saitēm. Un Marija jau bija saderināta ar Jāzepu ne? Tad tā tehniski ir arī laulības pārkāpšana! Ja svētais gars kādreiz nomirs viņš (vai tas?) taču nonāks ellē!

upd. ar šito, pēc katoļu tradīcijām, laikam esmu noliegusi sev ieeju debesu valstībā. lai gan no otras puses, es jau neko nenoliedzu, es tikai ierēcu un apšaubu patieso notikumu gaitu.

Nē, es izdomāju, ka jāsargā čī no pārlieku lieliem spoileriem, tā kā citēt es te tik ļoti nevaru, bet nu ik pa brīdim uznāk tāds LOL! Visupirms jau nevar saprast vai tas notiek tepat šaizemē vai tāltālā galaktikā, par ko liecina totāli debīlie vietvārdi un personvārdi, bet tajā pašā laikā pa vidu parādās villa pie Vidusjūras un Maljorka. Fantāzijas trūkums īpaši manāms pie ielu nosaukumiem, kas visi kā viens ir puķu vārdi - magnoliju iela, akāciju iela. Cilvēki visi ir vienādi skaisti, atšķirti tiek tikai pēc matu un acu krāsas (kas arīdzn daudziem ir vienāda).

Pirmais, kas izpelnījās zviedzinu pilnā rīklē, bija aina, kurā meitene iet mierīgi mājās no skolas, te pēkšņi kaut kāds subjets viņu ievelk tumšā ielā, piespiež pie sienas, un noskaidrojis, ka viņa tik tiešām ir kā tur kaimiņiene, sāk stāstīt par visādām aliansēm, kārtībām un revolūcijām un vēl ko tik ne.

Un jā: "Galvenais bija neaizmirst mēra sajūtu. Mērs ir visam arī priekam. Ja prieks būtu bezgalīgs, rastos pieradums, un tad tas vairs nebūtu īsts..."
Kants kapā kruķījās kā dervišs :D

Labi es tagad esmu pieradusi pie sava datora un tas vairs nav īsts...