Lasot kā citi ar aizrautību tulko Lovecraft(u), kāpelē, ķeksē putnus, montē kārtējos šausmu darbus, etc., paliek skumji, ka esmu vienīgā nūģe, kas savos divdesmit-un-cik-tur gados vēl mācos :/

JAU 17 GADUS!!!

Pie velna tie ir 74% no manas dzīves! (Jā, es izrēķināju!)

Ak jā sapņi pēkšņi palikuši garlaicīgi un paredzami.

( man vairs nav tēmu par ko blogot )

Man ir jauns mīļākais vietas nosaukums! Meža miers!
Es to neizdomāju - tā ir vieta pie Vangažiem - kartogrāfisks pierādījums.

Es pilnīgi varu iedomāties kā dzīvoju Meža mierā un no rīta līdz vakaram klausos šo dziesmu.

Hmm jā, ar augšējo elpceļu iekaisumu laikam nav prātīgi dzert stipro alkofolu, uz piecām minūtēm jutos kā cūku svilināmo lampu norijusi.
Bet akšelī - nez vai tas ir vecums vai nomestais, neesošais svars, bet man jau iedeva pa galvu no smakas vien.