|
[Nov. 6th, 2016|01:44 am] |
Ir tā dēvētās salmu atraitnes. Nez, kas esmu es - salmu šķirtene? Salmu kas? Vai es ar, vai es bez.., cilvēks tik uz pus'? Šo dziesmu es Manilā reizēm pie sevis klusītēm dudināju. Kad vispār nevarēju parunāt, ne vārda pār pirkstgaliem pārvelt. Tagad jau atbilde mazliet skaidrāka, bet vienalga kaut kur nesaprotami karājos. Vīrs (kāpēc es viņu saucu par vīru? bet par ko citu tad lai viņu sauc?) gan tagad dudinātu šo dziesmu, ja viņu zinātu. Vispirms es, tagad viņš. Kā mēs tā atsinhronizējāmies. Lai gan nē, viņš nedudinātu vis. Viņš atsakās noticēt, un kā lai es izdaru tā, lai viņš notic. Un vai vispār vajag. Varbūt man pašai jāatnotic? Bet kā?
Un kāpēc, šķiet, sievieti lielos vilcienos redz tikai divos variantos: vai nu kā ļaunu, bezsirdīgu kuci, vai sakņupušu žēlīgu sērdienīti?
|
|
|
Comments: |
| From: | bozena |
Date: | November 6th, 2016 - 08:40 am |
---|
| | | (Link) |
|
Salmu atraitne, man liekas, ir tad, ja vīrs juridiski ir, bet fiziski nav, jo ir vai nu kaut kur citur, vai nepilda savus pienākumus. Tā kā formāla sieva pret pašas gribu. Tā kā tu nebūsi šitā te salmu atraitne, tu esi pēc brīvas gribas izvēlējusies aizbraukt. Bēgošā līgava varbūt? :) Paskat, kāds sniegs tev par godu! Mums jau parasti tāds novembrī nekrīt.
Galvenais kā tu pati sevi redzi
| From: | lennay |
Date: | November 6th, 2016 - 03:14 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Protams; es to vairāk par sievietes agregātstāvokļiem citu acīs. Pati par sevi jau es varu sarakstīt visdažādākās anotācijas piecreiz dienā.
| From: | shelly |
Date: | November 6th, 2016 - 02:24 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Stereotipi noder, ja negribas iedziļināties. | |