- 11.10.16 20:21
- parunāsim par literatūras iespaidu uz ikdienas gaitām.
viens no maniem ierastajiem skrejceļiem ved garām 2 vietām, kur kontrole stopē transportu. tas viens ir punkts tramvajzaķu ķeršanai, tas mani neinteresē. bet tas otrs ir autobusiem, un, kopš izlasīts Bankovska stāsts "Nakts kontrole", es, tur garām rikšojot, sāku skriet lēnāk un ļoti ieinteresēti, pat satraukti vēroju, kurš tad pirmais kāps iekšā. bet, kad autobuss uzņem kontroli un aizcērt durvis, man liekas, apēsti ir viņi visi. - 5 rakstair doma
- 11.10.16 20:39
-
Spēlē ``Stalkers`` un pēc tās rakstītajā stāstu sērijā arī ir tādi tēli ``kontrolieri``
- Atbildēt
- 11.10.16 20:43
-
Rudens kross.
- Atbildēt
- 11.10.16 20:49
-
Lēnāks par mani ir vienīgi Gulbītis. :)
- Atbildēt
- 12.10.16 11:15
-
Man liekas, sabiedriskais transports ir atavisms.
Es viņu sen vairs 'neredzu'. - Atbildēt
- 12.10.16 11:19
-
Jo, piedomā, kur gan kaut naga melnuma šarms tajā? 10. tramvajam, pavei, noņēma vienu vagonu nost. Vienīgais, kas mani kaut cik uzrunā (kur es gribētu svempties iekšā un pārvietoties un maksāt un teikt "Vai jūs nākamā izkāpsiet), ir 5.tais, kad viņš atrodas Mīlgrāvja galapunktā un kaut kādā ziņā arī tad, kad viņš ir pavisam otrā galā: Iļģuciemā. Un tad otrs gadījums būtu 11.tais ZOO piekalnītes galapunktā. Tur ir tāda situācija kā Mūrnava "Divu siržu dziesmā", kas savukārt ir ekranizācija "Ceļojumam uz Tilzīti", kur attiecīgi bija tramvajs, kurš čuk čuk čuk caur saulpilniem meža līkumiem. Un tur tāda atblāzma ir jūtama, tai 11.tā noslēgumā.
- Atbildēt