es arī lieku cerības uz viņu

lemurinke, tu vari man ar viņu iemest skaipā, lūdzu? citādi pajumtes internets man viņu sola nākamgad ap šito laiku, bet uz jumta es diennakti sēdēt arī nevaru...

metu!

klau, lemuri, vai nevari iesaciit kaadu graamatu, kur var uzzinaat par indo-eiropiesh-persieshu valodu vaardu pirmsnoziimeem un kaa vinjas peec tam transformeejaas? es tagad vienlaiciigi veros un vedaju kurdu, lietuvieshu un senslaavu vaardniicas, dikti interesanta liidziibas, bet pietruukst veel taadas iistas aarieshu vaardniicas... vikipedijaa atrodamo tabulu izpeetiju, bet man liekas, ka jaabuut veel kam.

Jau padsmit gadus esmu tālu nost no visām valodniecībām. Un patiešām nezinu, kādas gudras grāmatas iesacīt. Man jau ar viss (kas vēl saglabājies) tik pa atsevišķām valodām. Interesantas ir kaut vai Karuļa "Latviešu etimoloģijas vārdnīca" vai Zinkeviča (Zinkevičius) daudzsējumu "Lietuvių kalbos istorija".
Bet vispār jau katrs to vēsturisko deķīti velk uz savu pusi.
Zini, apjautājies gedimmteversion (gedimmteversion pie yahoo punkts de) vai dooora (dooora pie gmail punkts com). Pirmais ik pa laikam kaut ko studē, bet otrais, šķiet, aktīvi pašmācās visādas valodas un to vēsturi. Doora noteikti zina visādus linkus uz vērtīgām grāmatu krātuvēm par šitām tēmām. (Man viņš, piemēram, nesen uzdāvināja saiti uz turklibs.)

A vispār viņi, tie zinātnes gudreļi cits uz citu atsaucas, un tā pavisam ātri var tikt pie literatūras saraksta.
Ot, atcerējos pēdējo personīgi satikto baltu valodniecības literatūras sarakstu:
iekš P.U. Dini grāmatas "Baltu valodas", ko J. Rozes apgāds izdeva 2000. gadā. Tur bibliogrāfija ir aptuveni 90 lpp. , protams, ar uzsvaru uz baltu valodām.

paldies!!! oo, tieshaam dooram jaauzjautaa! un paldies par turkklibs arii, izskataas labi!)) kaa tev iet ar turku valodu?))) man taa ne sevishki, ar kurdiem vieglaak. re, paskat piemeeram sho:
http://www.youtube.com/watch?v=szjyUcqNS9s
(dziesma par jaanju, nee, jaungada ugunskuru, par to, kaa maate sieru, nee, pienu dod, un tad visi dzied pie ugunskura, ka ar dziiesmaam atkaros valsts briiviibu - viss loti paziistami, klips ar taa kaa latvieshu, ne?))

tas varētu būt mūsu Ornaments 80-ajos, patiešām.
izskatās, ka tevi vairāk uz tām mazākumtautībām velk. es pēdējā laikā vienu Turcijas armēni palaikam paklausos: Arto Tunçboyacıyan. viņi gan turciski dzied, gan armēniski.
re, piemeklēju klipu mazliet līdzīgā stilistikā: Arto Tunçboyacıyan un Armenian Navy Band par Araratu.
man šos lastefemmā viens turku draudziņš ierādīja. (kāpēc tevi lastefemmā vairs neredz, ko?)
bet pēdējās nedēļas trīsas vai četras turkus neesmu mācījusies: ārējā dzīve tāda bija, ka apēda laiku. bet nekas, tikšu galā ar saviem leišu bajāriem un ķeršos atkal pie gramatikas uzdevumiem.
vakar, nē, aizvakar vietējā mākslas skoliņā skatījos "starptautisku izstādi" un priecājos, ka turku bērneļu vārdus saprotu, viens ir Yağmur, otra Deniz, utt.

jaa, ornaments man beerniibas miilaakaa grupa. "puishi, puishi, kas tie puishi", es dziedaaju, kad man veel zobu nebija, gimenes legendas staasta))
super!! tuuliit klausiishos armeni, jo armeenija un ararats man tagad staav to do asap listaa))) paldies!
lasteefammaa-apnika maksaat. pati maaku sienu plauti, pati nokachaaju no forumiem un pati sev diidzhejs))

haha, noskatiijos, nez kaapeec man vairaak atgaadinaaja manu chao, nekaa austrumniekus. un veel taadi sadzeerushies un ar taam miceem))

āā, un par mazākumtautībām: vai tu zini lazu puisi, nelaiķi Kazım Koyuncu?
vislipīgākais laikam ir šis: Gelevera deresi.

skaidrs, ka zinu))) patiik loti)) man stambulaa bija lazu draugs. paarturkojies diezgan, bet sho to uzzinaaju par vinjiem gan.
oj, bet dalies veel...