![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Vairs nav rudens. Veel nav ziemas. Ir tikai mikla, miglaina, miiklaina kreesla. Substance ir viena un neganti difuuza. Aamen.
Retajos nomoda briizhos, kad aizmiglotu skatienu kliistu pa aizmiglotaam ielaam, man ne mirkli nerodas shaubas par to, ka es izsliideetu cauri visaam muura sienaam vai kokiem, ja gadu gaitaa nostabilizejushies refleksi mani nenovirziitu tos apiet.
Atshkjiriibaa no tumsas, kuraa var iegrimt un izshkjiist, kreesla ir irdena. Redzamaas lietas tajaa nemitiigi paarveidojas un moshkjojas. Neko saprast nomodaa nav iespeejams, un es arii necenshos.
Toties mani sapnji ir gana skaidri - paarpilni gaismas un vasaras. No mirdzoshas juuras brien aaraa tumshi aizpliivurotas araabietes. Viirieshi ir skaisti, puskaili un iedegushi. Saulleekti ir asinssarkani, tie notek paar balkona margaam, uz kuraam es seezhu, kaajas shuupodama. Savos sapnjos es smejos, skuupstos, kokjeteeju, peldos.
Pamodusies uzvaaru kafiju, mazliet palasu kaada vieda, sen mirusha onkulja rakstiitus vaardus un ielienu atpakalj gultaa. Ja gan vakar, gan shodien mani nebuutu sazvaniijis R, taa arii nebuutu nedz gjeerbusies, nedz kraasojusies, nedz piespiedusi sevi apeest kaadu sviestmaizi un iet laukaa. Tie viirieshi, kas sapnjos, tie man patiik daudz labaak, nekaa R. Ljubovj proshla, zavjalji pomidori, kaadreiz tak es uz tikshanos ar vinju skreeju mirdzoshaam aciim un aritmiski triicoshu sirdi... Tagad paseezham, papljaapaajam kaa seniem draugiem pieklaajas un es censhos nezhaavaaties tik nepieklaajiigi redzami un nosleept savu vieniigo veelmi - tikt atpakalj gultaa, skatiities savus sapnjus.
Advente. It kaa. Atnaakshanas gaidiishana laikam. Es nevaru iisti formuleet, ko es gaidu, bet ne ar Ziemassveetkiem, ne Jeezus beerninju Betleemes siliitee tam paaraak cieshs sakars nevareetu buut.
Zemapzinjaa bumsniijas Morisona "Waiting for the sun" un Coja "Peremen trebujut nashi serdca", bet apzinja ir izsleegta.
Ja kaads grib mani satikt - naaciet manos sapnjos. Tur ir ljoti, ljoti labi. Gaishi, jautri un mazliet erotiski!
Retajos nomoda briizhos, kad aizmiglotu skatienu kliistu pa aizmiglotaam ielaam, man ne mirkli nerodas shaubas par to, ka es izsliideetu cauri visaam muura sienaam vai kokiem, ja gadu gaitaa nostabilizejushies refleksi mani nenovirziitu tos apiet.
Atshkjiriibaa no tumsas, kuraa var iegrimt un izshkjiist, kreesla ir irdena. Redzamaas lietas tajaa nemitiigi paarveidojas un moshkjojas. Neko saprast nomodaa nav iespeejams, un es arii necenshos.
Toties mani sapnji ir gana skaidri - paarpilni gaismas un vasaras. No mirdzoshas juuras brien aaraa tumshi aizpliivurotas araabietes. Viirieshi ir skaisti, puskaili un iedegushi. Saulleekti ir asinssarkani, tie notek paar balkona margaam, uz kuraam es seezhu, kaajas shuupodama. Savos sapnjos es smejos, skuupstos, kokjeteeju, peldos.
Pamodusies uzvaaru kafiju, mazliet palasu kaada vieda, sen mirusha onkulja rakstiitus vaardus un ielienu atpakalj gultaa. Ja gan vakar, gan shodien mani nebuutu sazvaniijis R, taa arii nebuutu nedz gjeerbusies, nedz kraasojusies, nedz piespiedusi sevi apeest kaadu sviestmaizi un iet laukaa. Tie viirieshi, kas sapnjos, tie man patiik daudz labaak, nekaa R. Ljubovj proshla, zavjalji pomidori, kaadreiz tak es uz tikshanos ar vinju skreeju mirdzoshaam aciim un aritmiski triicoshu sirdi... Tagad paseezham, papljaapaajam kaa seniem draugiem pieklaajas un es censhos nezhaavaaties tik nepieklaajiigi redzami un nosleept savu vieniigo veelmi - tikt atpakalj gultaa, skatiities savus sapnjus.
Advente. It kaa. Atnaakshanas gaidiishana laikam. Es nevaru iisti formuleet, ko es gaidu, bet ne ar Ziemassveetkiem, ne Jeezus beerninju Betleemes siliitee tam paaraak cieshs sakars nevareetu buut.
Zemapzinjaa bumsniijas Morisona "Waiting for the sun" un Coja "Peremen trebujut nashi serdca", bet apzinja ir izsleegta.
Ja kaads grib mani satikt - naaciet manos sapnjos. Tur ir ljoti, ljoti labi. Gaishi, jautri un mazliet erotiski!