Kurvjzieža kontemplācijas

"Jā, man liekas, ka nevajadzīgās lietas un organismus vajag likvidēt, arī cilvēkus". (c) saint

Nekas, būs mācība.

Pēc trakulīgās sestdienas - vīns, saule, sievietes - vakardiena aizritēja mierīga un apcerīga. Ēdu zemenes, kaut cik piekopu midziņu. Devos pie māmuļas svētdienas pusdienās. Un noskatījos Ozona "Atvadu laiku". Skaistu un skumīgu.

Visi tie jasmīni, peonijas un baltās rozītes smaržo tik saldi, ka dzīve liekas viena liela putukrējuma bļoda, pa kuru tu, nabaga radība, ņemies, sviestu kuldama.

Tas nav nekas oriģināls, bet reizumis es paveros uz sevi un savu dzīvi no senajiem astoņpadsmit-divdesmit gadu laikiem. Tā meitene varētu priecāties un apskaust. Par dzīvokli, par draugiem, par ceļojumiem, par mīlestību, par brīvību.
Vienīgi viņas radošās un intelektuālās pretenzijas neesmu apmierinājusi. Un šķiet, ka to viņa man nevar piedot.

( Vēl mazliet Palermo )

Palermo baznīcas ir kā kārtainas tortes. Ir kristieši likuši pamatus saviem dievnamiem, tad atnākuši saracēņi un mošejas uz kristīgiem pamatiem saslējuši, bet pēc viņu patriekšanas tempļi atkal kristīgi tapuši.

( Dabā tas izskatās šādi )

Nīgrums lieliski harmonē ar asprātību. Citādi gan tās ir riktīgas vemjamās zāles.

bet nīgrums komplektā ar aprobežotību vispār ir toksiska kombinācija.

būt bābai - tā nav nekāda sieviešu privilēģija!

- Siciliana? - man jautāja lombardiešu lielveikala pārdevēja, nesaprazdama manas itāļu valodas druskas.
- Marocana? - man jautāja sicīliešu onkulis, kad mēģināju uzzināt, cik jāmaksā par sabiedriskās tualetes apmeklējumu.

Druska no tā, par ko es līdz kaulu smadzenēm iemīlēju Palermo.

 

( trilingvālā vēsture )

( Viņējā Maskačka, turpat centrā )

 

( Balkonskats )

pamatotas aizdomas, ka esmu bijusi pārāk vulgāra un atklāta. Atvainojos, pēc brītiņa piesegšos.

Un vēl - man jau sen gribējies pateikt, ka absolūtais vairums to meitēnu, kas te, Cibā, mēģina sevi par baigi krutajām ciniskajām kucēm da stervām uzdot, tikvien kā tādi kompleksaini siekalzaķi ir. Ne to trakojošo ērzeli apstādinās, ne degošajā būdā, ziniet, kājiņu iespers. Uz bagāta brūtgana rēķina papēdīšus pret tepiķīti padauzīt mēs visas mākam. Un pakunkstēt, ka lāga veči iet mazumā, jajajaja, kā dziesmiņā dzied! Un tad vēl kāds, maita, neprec vai bērnu laikā neuztaisa vai Volvo nenopērk...

Vissssssssss.
Izslejamies. Saliekam papīrus čupiņā, izmazgājam muti ar ziepēm, saķemmējam matus, uzmetam nicinošu skatienu nesadarītajiem darbiem un ejam gulēt. Kā lēdijai pieklājas. Bez neviena rupja vai patiesa vārda.