Kurvjzieža kontemplācijas

Druska no tā, par ko es līdz kaulu smadzenēm iemīlēju Palermo.

 

( trilingvālā vēsture )

( Viņējā Maskačka, turpat centrā )

 

( Balkonskats )

- Siciliana? - man jautāja lombardiešu lielveikala pārdevēja, nesaprazdama manas itāļu valodas druskas.
- Marocana? - man jautāja sicīliešu onkulis, kad mēģināju uzzināt, cik jāmaksā par sabiedriskās tualetes apmeklējumu.

Palermo baznīcas ir kā kārtainas tortes. Ir kristieši likuši pamatus saviem dievnamiem, tad atnākuši saracēņi un mošejas uz kristīgiem pamatiem saslējuši, bet pēc viņu patriekšanas tempļi atkal kristīgi tapuši.

( Dabā tas izskatās šādi )

( Vēl mazliet Palermo )

( Etna )

( Etniskās skābenes un etniskās pīpenes )

 

( Snorke vai Empedokla gars? )

( Grūsnas bezgalvu ķerubes )

jeb( Bēdz, gliemezi, cik gļota nes! )

Ja es iemācītos cept zivi tā, kā to dara sicīlieši, kā arī apcepināt dārzeņus viņējā modē, mana dzīves kvalitāte pieaugtu jo strauji.

Kalmāri nav gumija, ko pārdod fasētu bundžiņās. Kalmāri ir brīnumgardi, tāpat kā mazie astoņkājīši un divvāku gliemenes. Protams, ja aizdara to visu ar citrona sulu, raudeni, baziliku un vēl kādām garšvielām.

Un vēl - ja jums ir problēmas ar svara trūkumu, ja gribat strauji uzbaroties, dodieties uz Sicīliju ēst arančīno! Tas ir apelsīna lieluma pīrādziņš, līdzīgs mūsu bērnības pončikam. Eļļā vārīta rīvmaizes garoziņa, aiz kuras slēpjas rīsu kārta, kam seko siera, zirnīšu un gaļas, šķiņķa vai spinātu pildījums. Ļoti garšīgi, un ļoti, ļoti, ļoti barojoši.

Liels postsicīlisks nogurums un nevēlēšanās jel ko darīt.
Skaisti tur bija, visiem iesaku. Gan vēsāk, nekā biju cerējusi, tomēr saulaini un daiļi. Sicīlieši ir laipni un atturīgi, brauc labās mašīnās, runā angliski un grauj mūsu stereotipus par mežonīgo, nabadzīgo mafiozu populāciju.
Etna ir gigantiska pelnu čupa - nevis ar vienu bedri centrā, bet vairākām, dažādos augstumos.
Baroks nenozīmē vien zeltspīdošos austriešu baznīcu interjerus, Romas Svēto Pēteri vai izdrapētus palaco. Tas var būt pārsteidzoši skaists - melnā, baltā un sārtā marmora ciļņos, mulsinošā viduslaiku arābu un seno grieķu inspirāciju buķetē.
Antīkās drupas man patiktu labāk, ja tās nebūtu apskates objekts, norobežots no iespējas pieskarties, tūristu baru aplenkts. Ja tās mierīgi zvilnētu tūkstošgadīgo olīvkoku birzēs, vecos kaulus sildīdamas, ļaudamas piesēst pakājē un apēst pusdienu siermaizi. Bet zinu un saprotu, ka tā nevar un kāpēc nevar.
Palermo ir pilsēta, kuru iemīlēju, bezcerīgi un līksmi, uz kuru pārvākties dzīvot būtu gatava kaut šodien.
Baudiet dzīvi - ēdiet apelsīnus un ķiršus, dzeriet vīnu, ķeriet gliemenes, cepiet zobenzivis, guliet saulē. Brauciet uz Sicīliju!

Visu ko, izrādās, esat sadarījuši, kamēr es sauļojos, rāpjos kalnos un vulkānos, ēdu astoņkājus un jērus, sadzeru ar Snorki un mācos komunicēt itāliski!
Atstāsti un ilustrācijas būs vēlāk.