|
2. Sep 2008|18:41 |
kamēr te dažs labs rakstudraugs jūtas resns, vecs, strīpains un rūtains (arī grumbains, kā tas papēdis augstpapēžu kurpē vienā no nesenajām bildēm, iepukstētā komūnā 'smuki'), piefiksēšu vienu savu šodienas piedzīvojumu, kas salīdzinoši labi raksturo vietu, kur šobrīd mītu, kā arī .. hmm, būs tāda kā atzīšanās vai.
tā ir gadījies, ka man nekad nav piederējušas auto vadīšanas tiesības. viena štelle, ka mums ģimenē jau no sākotnes ir bezgala vāji attīstītas automobīlisma tradīcijas (kas gan nav traucējis abiem maniem brāļiem tikt pie kaujasratiem un tiesībām tos vadīt jau sirmā senatnē), otra, .. nezinu, varbūt rīgā vienkārši ir labi attīstīta sab.tr sistēma, un man patīk staigāt kājām, ja vien nav runa par došanos uz laukiem.
ā, un tad kaut kad pa visu man katastrofāli nebija naudas, bet tā kas bija, tika notērēta neracionāli.
taču šodien es te aizgāju uz vienu kantori, kas vietējo parioļa patrīciešu atvasēm (un te tas parasti notiek kā likums tādā vecumā, kad cilvēks ir dēvējams par atvasi, dīgli vai otprysku, neko vairāk) izsniedz tiesības braukšanai ar motorizētiem transportlīdzekļiem. un vēl veselu virkni pakalpojumu viņi tur piedāvā, jo tikai tiesību izsniegšana vien būtu paplāns business tādam staffam, kāds tur liek lietām riņķot.
atzīšos, kopumā ņemot, es tur biju jau trešo reizi. vienreiz pirms 7 mēnešiem, bet toreiz nekas nesanāca, es nesaņēmos (biju ļoti aizņemts - tā tas saucās). otrreiz es tur atkal iegriezos vakar un tad viss aizgāja krietni mērķtiecīgāk. savukārt šodien es atgriezos jau, lai atnestu naudu, fotoattēlus un izietu medicīnisko pārbaudi, lai viņi man varētu izsniegt foglia rossa, lv balto tiesību ekvivalentu. turklāt, pēc šodienas aktivitātēm, t.i., jau rīt es varu sākt iet uz teorijas stundām. t.i., varu arī neiet, bet iet, teiksim aizparīt, nākošnedēļ, vai, ja nu man kas baisi steidzams darāms ilgāk - kaut nākammēnes. lūdzu. kad vien man ienāk prātā.
Med.pārbaude sastāvēja no anketas tipa lapeles, kur man bija tikai jādeklarē, ka neesmu psihs, ka netaisos mirt, kā arī mirt netaisos būdams psihs un netaisos psihot būdams miris. tad vecais teica - redzu, ka jums ir brilles. "jums ir brīnišķīga redze" - es atbildēju apstiprinoši. uz to viņš lika man nostāties kaktā un aizklāt vienu aci (brilles nenoņemot), parādīja pāris burtiņus, tad to pašu ar otru aci - tādējādi, šķiet viņš pārliecinājās, ka ar brillēm redzu gana labi.. un viss - a posto, lei puo andare.
kopīgais fīlings un tāds priekšlaicīgs secinājums ir tāds - ka tiesības vadīt mašīnu šaizemē patiešām ir tiesības, kuras tu, cilvēks, vari aiziet un nokārtot. tādā agenzia, kā agenzia salaria, kurā šodien biju es. varēšu paņemt pāris braukšanas stundas un tad turpat agenziā man gan uzdos 5 jautājumus, kas esot teorētiskā eksāmena daļa, gan izbrauksim kādu līkumu ar to pašu instruktoru, kas būs šī paša eksāmena praktiskā daļa. un patente guida visdrīzāk būs rokā.
ja kaut kas no šī mana sākotnējā uzstādījuma atšķirsies, informēšu atsevišķi.
ā nu protams viņi brīnījās, kā tāds visnotaļ jauks un no skata neoligofrēns cilvēks, kurš, kā sarunas karstumā izrādās, paralēli savai dzimtajai visnotaļ vienlīdz tekoši runā vēl 4 svešvalodās, ir bez patentes. uz to, būdams 'think positive' ievirzīts sabiedrības Loceklis, nekautrēsimies šī vārda, atbildēju nevis, ka mūsu krastos mums tā tiesību iegūšana ir pagalam sajāta štelle, bet gan - es allaž esmu dzīvojis centrā, un visur esmu varējis tikt kājām, turklāt sabiedriskā transporta sistēma mums ir ļoti attīstīta, lai ērtāk būtu izmantot tieši to, nevis līst atsevišķā, egoistiskā un pagalam nekomunikatīvā braucamrīkā, turklāt vēl man patīk braukāt ar riteni.
(un rīgā braukādams, uz ietvēm esmu spraucies tikai galējas nepieciešamības situācijās, ja nu kādu vēl interesētu šāds papildu apstāklis.)
vārdsakot, aiziešu jau rīt pat, un pastīšos, ko viņi ir domājuši ar apmācības teorētisko daļu. vēlāk pamēģināsim arī pabraukāties. pa apkārtnes korķiem. |
|