|
31. Aug 2008|01:09 |
lūk, redzami atpalieku. kamēr aktuālie rakstītāji, kas paši to nezinot rūpējas, lai arī man būtu tāda štelle, kā draugliste, jau pavisam jaunmodīgi pamanās kārtīgi nosalt un sēņot glītās lietusdrošās drēbēs pielijušos mežos ar stilīgiem gumijniekiem kājās, gudrot par arsenālu un lieliem karstu dzērienu traukiem,
man prāts vēl nesas sestdienas dienā gulēt līdz desmitiem, pēc tam kā agrāk paniekoties ar vieglām kafijotām dzirām un konditorejas izstrādājumiem, tad kopā ar kvkznu sapakot krāsainu somu un pa nedaudz nostrēgušu aurēlija ceļu doties pie jūras. tad kādas stundas nīkt jūras krastā. tā jūra, jāatzīst, ir siltāka nekā pat prasītos - neveldzē ne vella. un tad, kamēr apnīk un kamēr šāk šķist, ka saules nupat būs par daudz. tad sazvanīt kādu cilvēku, kurš mūs vēl ņem pretī un restēt uz oglēm lielus gaļas gabalus, saulei rietot pīnijas vainagā, kas izmitina cikādes, akurāt terases augstumā. (.t.i., tajā mūsu vecajā dzīvoklī tirēnu ielā), vēdinot ogles ar vecu š.g. februāra RL numuru, kam uz vāka godmanis, bet blakus solījums, ka pasaules gals pienākšot maijā.
st.c., par bīča literatūru izlietoju mūsu mājās nonākušu talantīgā mistera riplija sējumu. lasīju un nospriedu, kas šis reiz ir tas retais gadījums, kad filma izgriež grāmatai. tb, mingelas gabals, bet arī to otru nupat ienāca prātā noskatīties. runā, ka esot vēl labāks. taču tā jau visi saka. |
|