| krāmi, kur jūs rodaties? |
28. Mar 2008|16:44 |
certurā istabiņa, kuru biju vienubrīd iedomājies, ka tur es varētu ieviesties ar kādu zvilnamu dīvāniņu, stāvlampu, grāmatu plauktu un svinīgi nodibināt savu bibliotekāro personas republiku, vispirms netika attīrīta no pārvākšanās kastēm (zinot, ka khm.. samērā drīz atkal būs jāpārvācas, dažām pavisam izcilām kastēm esam saglabājuši formu un status quo), pēc tam ieviesām vīna redeli - tādu no plastmasas moduļiem kopā montējamu brīnumu, lētuci no merlina līroja (kad iestājās zaļi-bērzi katrureiz pirms vakariņām pārcilāt pa sirojumiem apkaimē sazvejotās vīna kastes), tagad, kad grasījās ierasties kondomīnija vecis ar rēķinu žūksni, man palika kauns, ka teju visas tupeles, cik mums mājā ir, ir izstādītas pa priekšnama grīdu (kurpju skapjos īsti vietas vairs nav, un nav jau arī allaž tā čakluma tos kājavus turp nogādāt), tagad šajā istabā ir ieviesušies arī apavi. ok. tur pirmīt mājoja arī 3 pāri slēpju zābaku un slēpes, viens televizors, kurš izrādījās, ka nevienam nav vajadzīgs un tikai maitā interjeru).
tādēļ diendienā es lasu izzvēlies pa dīvānu lielajā istabā, un sorrī, ka nevienam citam te ergonomiskas vietas vairs nav. tiesa, neviena pagaidām nav iebildusi.
turklāt, nupat gan jau būs kādi 20 grādi, atziema ir atslābusi un nu zūd ellē. pamazām sāk vilkties uz to - saule spīd arvien uzstājīgāk, un drīz varēs sākt uzturēties arīdzan svaigā gaisā, uz terrazzo. mangiare all'aperto, che gioia!
havevā, nekad pirmīt nebiju domājis, ka man varētu būt tāds lērums apavu. rīgā, ja nemaldos, man pietika ar kādu pārīti. tagad kā tādām de-vaškēvičam. tā, cerams, nav kāda novecošanas pazīme. |
|