|
15. Dec 2015|09:48 |
es nesaprotu visas tās okupācijas muzeja glābšanas un pārtaisīšanas. es atceros drīzāk tos pirmos septembrus bezgaisā ar astmatiskiem kara veterāniem un ģībstošus pionierus. bija mums skolā tāds pretīgs militārists, kas mācīja jaukt kalašņikovus. tas dresēja arī visādus komjauniešus, kā goda sardzē pie tā sūda stāvēt. starp viņiem bija viens tāds mērglis, vietējais komjaunatnes sekretārs un amatu apvienošanas kārtībā arī vietējās godasardzes pulciņa vadītājs, ko pirms pāris gadiem pa ceļam uz darbu regulāri satiku staigājam uz ērgļu ielas speciālo menteni. mazais meža sanitārs po žizņi, bļe.
viss nolāpītais rātslaukums ir kā tāds melanais caurums, kas savilcis sevī mēslu mēslus. sākot ar šito zārku, komiskajiem strēlniekiem, kas arī ir nonsenss ka tik turies, visbeidzot feiko ildzes melnbārzdes vārdā nosaukto namu un rātsnamu. nospridzināt bi visu nahuj un atstāt tukšu placi.
ok, varu saprast, ka kādam tas ir mūža veikums un radošās karjeras augstākais punkts, bet tad nu iebāziet to kaut kur no aizmugures pēc iespējas dziļāk kā ziedonis savus ļeņina dzejoļus un nokaunieties par kolaboracionismu. |
|