|
5. Aug 2008|02:30 |
čemodāna krāmēšanas jaukumi. šķiet, ka grasāmies doties uz kādu citu gadalaiku. man tā kā prasījās kāda blīvāka kārta, bet kvkzns tikko teica, ka kamēr es žaketē ar diviem koferiem aizvilkšos līdz lidostai, es būšot nosvīdis kā cūka. un taisnība vien ir. bet tie 23 grādi, ko tur sola meteorologi, dara mani bažīgu - atbraukt un drebināties nudien nebūtu nekāda kaifa. ko lai vispār velk mugurā zemē, kur tik maz grādu skaitās vasara? tak ne jau pavasara putekļmēteli, ko? ok, pārspīlēju, šobrīd man tāds džemperis, kuru valkāju no novembra līdz marta sākumam, iekrāmējies. varbūt arī pietieks. man daudz nevajag. bērniem, visu čemodāna tilpumu bērniem - konfektēm un vieglajiem vīniem. izņemot divus atvaļinājuma programmas punktus, no kuriem viens nospraudās tikai šodien un kuros man tā kā derētu vismaz tā pavisam liegi uzcirsties, pārējā laikā valkāšos apkārt nesvaigi negludināts. cerams neviena nejauši pazīstama persona ceļā negadīsies, lai izbrīnā ieplestu acis un sāktu izplatīt baumas, ka kinskim laikam nauda izbeigusies - atmucis atpakaļ un izskatās it kā no lauksaimniecības peļņas atgriezies.
tā viš i, tādā gadījumā teikšu es un parķa krekla piedurknē noslaucīšu aumaļām pilošās nāsis.
mazā ceļojumu ciparnīca man būs līdz, bet kā sastāvēs ar interneta noķeršanu rīgas vietās, suns sazina. un vai maz būs laika, gadījuma un vēlēšanās. tie tēvzemē braucieni nekad par tādu laisko atvaļinājumu neizdodas, vienmēr kaut kas jābrūvē, jāskrien un jātiekas pa iepriekš nospraustu tēmu.
un jāceļas pēc 3 stundām. šitā ceļošana vismaz šajā stadijā mani nomāc, kā reti kas cits uz zemes diska zem debesu jumola.
----------------------------------
ja ceri vecumdienās bērnu no sava prieka sagaidīt, tad velti...
(indrānu tē's) |
|