|
7. Aug 2014|13:43 |
uz veloceliņa man šorīt no noparkoto automašīnu aizsega uztesās drukns bārdains velobraucējs (šķiet, redzēts dažu cibiņu fbukos). atsitāmies viens pret otru pleciem. pakritām pa malām, bet neko. "psihs esi vai?" bija vienīgais, kas man ienāca prātā un ko arī nošņācu. braucām tālāk katrs savā iepriekšnospraustajā virzienā. traumas - nobrāzta pēdas mala (tā ir, kad brauc iešļūcamās sandalēs) un labais plecs tagad kaut kāds ļevijs, bļ.
pēc tam ieskrēju mājās apēst biezpienu ar tomātu. nācu lejā, riepa plakana. statoilā uzpumpēju, bet pie arēnas rīga jau atkal mīksta. pastūmu garām arēnas stūrim, riepa ne tikai mīksta bļ, bet kamera izlīdusi laukā un kā zarna aptinusies ap pakalējo dakšu/rumbu/hujumbu. tālāk līdz duchbaikam to invalīdu 1/2nesu, tbš aiz bagažnieka, priekšējais rats lai ripo pats. trauma - apziņa, ka šodien esmu neveiksminieks. labi, ka darbā miers un nav jāiet pie klienta, citādāk mans badlaks arī tur visu salaistu dēlī. |
|