|
3. Jun 2014|23:56 |
gaisā kaut kas ir. vai drīzāk - laikam biju iedzēris, kā dēļ man šķita, ka beidzot atkal mīlu savu dzimto pilsētu. pirms došanās pēdējās šīsvasaras brīvdienās, tos 3 dzirkstošos vīnus, ko ienesa drktrs par godu fakjū krāniem (nu, .. ok) papildināju ar vēl diviem, jo gribējās iedzert,
bet kurus neviens vairs īsti negribēja lakt, jo ffn 2diena, un tikai man tipo īsā diena pirms svētkiem. tā es ar glāzīti daiļā vienatnībā nokarājos pār klusā centra ieliņu, raugoties pretīmesošajā daiļfasādē un zemāk putnu nodirstu mašīnu jumtos.
pusotrstundu vēlāk, ap pusdesmitiem, biju atminis līdz piena rimi. sagatavojies vakariņām, šnorēju vaļā 2riteni. pie izejas ar sārto maisu neveikli nobraucu gar apakšstilbu un parauju vaļā ar filadelfijā cilātā čemodāna ieplēstās brūces kreveli.
nu sūds, loģiski, turpinu piņķerēt vaļā braucamo. piebrauc cirsis, vārdabrālis. blablabla. hujo majo. ieiet pirkt paiku. vēl viens frīks uzzīmējas, ko iepazinu pēdējās gandrīz brīvdienās klasebiedra skabouses sakarā. tāds pats hujo majo par majo hujo. bet, lūk, nāk viens tips laukā no veikala, kas rāda uz kāju un piedāvā salveti, ar ko noslaucīt asinis (krevele sulīgi strūklo, kamēr nepievēršu tai uzmanību). ok. bet vēl pēc mirkļa nāk nākamais un lūko makā plāksteri. un ārā silts, un tāvienliekas, ka nafig nevajag mājās braukt, jo kaut kur ballīte. |
|