|
5. Dec 2013|11:47 |
pēcbrīvdienu depresija izpaužas tādējādi, ka klausos iz savas ļ.cegha šujmašīnas ry x dziesmu berlin un ilgojos pēc nāves no plaušu karsoņa, kas būtu saķerts riņķojot uz motorizēta divriteņa ap vidusjūras kontinenta elles vārtiem. melns, melns, sērs un dūmi, pelni un pīšļi, velns klauns (tas esmu es - vārds velns, uzvārds klauns, tēvavārds ir tas, par ko dzied dziesmā par debesīs braucošo mērkaķi pie cipara 7), kurš vairs negrib pisties ar savu dzīvi, kas pieprasa pisties visos iespējamos veidos, un ja tu, velns, nepisīsies pretī, tā vienkārši izpisīs tevi.
pie citām ziņām - man mugurā ir pixies krekls, virtuvē ir atgādāta pudele alexandera cru grapas, bet atceroties raiņaira lidojumus, gribas smieties par arestējošo latvieti, inspektoru tautmīli un iepīpēšanu dzeltenajā glābšanas vestē, kuras aktivizēšanai, atrodoties uz lidmašīnas, jārausta sarkanais puļķis.
t/i, a ja nu es tiešām arī šoreiz tur ņepaņēmu kaut kādu no tiem asajiem serpentīna pagriezieniem, man izslīdēja aizmugurējais ritenis ar liso riepu, miesiski es tagad atrodos citu neatrasts starp lavas šķembām, bet mans gars apjukumā ir atgriezies dzimtajā pilsētā, aizvilcies uz darbu, bet jūtas slims un darba nespējīgs.
(šis ieraksts ir pilns viltus un nepatiesības. dzīve/sapnis.) |
|