|
14. Aug 2012|01:47 |
mani šīvakara grādi bija nektarīnu izstrādājumi. nožēlojami kopumā. tādēļ, ja jau esmu šitiktāl ticis neatlūzis, esmu pelnījis vēl vienu tīto ar sprogainu dūmu mākoni. un es tagad klausos to dziesmu, pārņēmu kā balodis kalpaku. stafetes kociņu.
ja sirdij būtu kauli, tā uz katru piesitienu krakšķētu un grabētu. ejot pa guļamrajonu naktī, būtu baisi klausīties, cik sirdīgi brakšķ pilsoņu kaulu sistēmas.
drīz būšot jāmeklē rainīgais dzejolis par rudens dārzu. mums gan nevienas puķes nav, kas kā rudens signālraķete nokārs galvu, kad tas patiešām būs klāt. citādi diršana visa tā rudens piesaukšana. tagad ir feragosto. jāskūpstās ēnainās pazarēs. (gaismas un ēnas no laternām, un nektarīniem jāiztek sulā gar zodu līdz kakla bedrītēm) |
|