| mans privātais terenss m. |
6. Jul 2012|08:04 |
sen nebiju peldējis. tb līdz tai reizei jāņos zvārtavas ezerā. todien spīdēja saule caur mākoņiem, ūdens viegli šļakstījās, es gulēju tajā uz muguras, iepeldējis nedaudz dziļāk. skatījos debesīs un dzirdēju tikai savu pēc nopeldētā gabala pasmago elpu, kā arī ļoti attāli un vatēti - džū meitas gavilēšanu. kaut kad agrāk, atceros, man šādas situācijas nešķita diez ko omulīgas, sevišķi reiz andrupenes apkaimē - nakts, tava paša elsošana un mēness pāri visam melnās debesīs.
vakar šādi uzkaifojos langstiņu ezerā. velobrauciens, ne pārāk nogurdinošs, tad pelde un atgriešanās mājās pa tumsu.
ā, viens vīrelis peldbiksēs un ar aifonu pie auss grīļojās uz upesciema-langstiņu lielceļa jau pagājis krietnu gabalu nostāk no pikaptraka, kam bija nonesta priekšas kreisā puse. tālāk upesciemā pāri ceļam gulēja arī jaunais un modernais led lampiņu gaismas stabs. publika arī jau vācās, sacepusi popkornu. |
|