| Ļaunu vēstošā ilūzija |
28. Feb 2012|12:19 |
kāds pirmīt ierakstīja par mirstošu cilvēku nožēlu attiecībā uz aizņemtībā un steigā izniekoto mūžu.
iedomājos, ka varētu būt arī šādi: tu visu mūžu nodzīvo ar bažām par draudīgā miglā tīto nākotni, pārliecībā, ka nu tik būs sūdi, būs krīzes, bezdarbs, donkrats, kari, jakutu imigrācija un kolkas ragam vispār būs pizģec, noskalos tā līdz sasmakai vismaz.
un tad tu nonāc pie sava finiša reģistrācijas, kad izrādās, nu, ok, kolkas raks ir kļuvis neasāks, bet kopumā ņemot, nekas tāds lai būtu jāmirst badā un jāsedzas kankaros noticis nav un mierīgi varētu dzīvot vēl tālāk. bet nu, check out, atvaļinājums ir cauri. |
|