| raudāja andris, un raudāja guntis. |
11. Jul 2011|11:45 |
raudošs politiķis laikam ir polittehnologu pēdējo laiku supertūlis. atšķīru nra - tur vienā lapā prezidents bērziņš raud nītaurē (vēl konteksta labad pieminēts, ka guntis rumpītis esot raudājis pēc estonijas katastrofas), turpat blakus otrā lapā uzskaitīti uzvārdi, kas raudājuši tp norakšanas kongresā. vēl nesen raudāja ainārs. kā vīrs spēj turēties tikai andris (citāts no iraas):
"Paldies par visu, kas mums ir bijis un kas vēl būs," valdīdams asaras, pēdējo kongresu un līdz ar to arī 1998.gadā paša dibinātās partijas darbu pēc vēsturiskā balsojuma noslēdza TP līderis Andris Šķēle.
"Ir nepieciešams nevis atjaunots, bet pilnīgi jauns ietvars aktīvu, atpazīstamu un saprātīgu politiku atbalstošu cilvēku pieaicināšanai, komandas fundamentālai atjaunošanai un paplašināšanai," slapjos vaigus slaucīdams slaucīdams, sacīja Zalāns.
"Tautas partijas smilšu pulkstenī smiltis ir iztecējušas. Mēs aizejam, lai labējās idejas Latvijā varētu dzīvot. Mēs aizejam, lai atgrieztos, katrs savā veidā, vietā un laikā. Mēs aizejam ar augstu un lepni paceltu galvu. Jo mēs mīlam šo valsti," caur šņukstiem un elsām piebilda TPJO vadītājs Mārtiņš Zemītis.
Kopš "Lietussargu revolūcijas" iespaidā Kalvītis, izplūdis asarās, atstāja premjera amatu, TP neatguvās pēc sabiedrības uzticības zuduma, līdz 10.Saeimas vēlēšanās nolēma startēt vienā apvienībā ar Aināra Šlesera, kas acis susināja ar rūtainu nēzdogu, vadīto LPP/LC un ar lielām grūtībām iekļuva parlamentā, katru iegūto deputāta vietu slakot ar nesamērīgu asaru daudzumu. |
|