| fruits & nuts |
30. Jan 2011|23:30 |
ilgāku laiku atpakaļ, dzirdējis par kādu tipiņu, precētu, pieņemsim, kurš kaut kur aizvaļī viens pats; uz seišeļu salām vai minsku, sevis pēc; man allaž šķita kaut kā neriktīgi. tādā ziņā, ka tur noteikti kaut kas nav klārs un cetkins.
tomēr nupat ienāca prātā, ka tas noteikti ir sasodīti vērtīgs sarīkojums. viens pats lielā pilsētā. londonā, piemēram, es nevienu nepazīstu. (atceros, reiz šo frāzi teicu kādā pompozā venēcijas viesnīcā, kad viņi man mēģināja pieskaitīt rēķinam tālsarunas ar londonu.)
tad vienu dienu es iekāpju lidaparātā, nolaižos tur pašā ņudzeklī. londonā, piemēram, neesmu bijis (mann'o'mann, te ir jānodarbojas ar aritmētiku) 14 gadus. man ļoti patika.
bet parīzē es neesmu bijis 19 gadus. toreiz man ne ko īpaši nepatika.
pavadīt vairākas dienas pīpējot un sēžot uz soliņa pie kanāla, gadžetā lasot cibu, pats neko nerakstot. ja tomēr, tad aiz plakstiņa. |
|