|
15. Apr 2010|12:49 |
|
Šonakt sapņoju kaut ko ļoti jocīgu. Es aptuveni zinu, ko es nostrādāju (bet tur galvenais iemesls ir tāds, ka esmu taupīgs, un vēl man patīk visu izdarīt pašam, nevis lūgt sašam, ja pēc tā nav lielas vajadzības), sīkumos neielaidīšos, kaut arī tur bija diezgan ekstravaganta aktivitāte ar augstu māksliniecisko un dizainisko vērtību, tiesa vienlaikus ar ī pilnībā ignorējot tredīciju priekšrakstus, taču efekts bija tāds, ka visi uz mani sapīka ne pa jokam. Pat cibā, no rīta lasot drauglistes ierakstus, gandrīz visi bija atraduši par nepieciešamu uzrakstīt, ka kinskis ir lielākais piderasts no tiem, kurus viņi jebkad pazinuši. Un tad ņēmās visi atdraugot, sarakstā palika vairs tikai ciņi un dārzeņi, kuriem vienmēr viss ir bijis vienalga. |
|