|
16. Feb 2010|11:21 |
viss vispārnozīmīgais un sabiedriski aktuālais ir nieks. interesantāk ir tad, kad tiek tuvāk ādai (tūliņ ies vaļā par tualetēm, tā ka laikus pārslēdziet kanālu)
lūk, šodien beidzot saņēmos mēģinājumam kaut ko darīt ar bārdu, kas savā vaļā bija augusi nedēļām. kvkzns mani bija pasākusi dēvēt visādos ģenitāliju apzīmējumos, arī pašam sāka nepatikt raudzīties spogulī. kaut kur biju dzirdējis, ka būt bārdainam ir mežonīgi grūti, jo ņemtne nolāpīta. vobšem pupu mizas tas viss ir. ja ir vēlēšanās nodarboties ar daiļbārdniecību kā kādam karabinierim, tad varbūt tā ir arī tiesa, bet tad arī vēl klāt nāk čakarēšanās ar khm bižutēriju, lai efektam būtu kāda vērtība. bet ne man to visu. man galvenais, lai nav katru dienu jāčakarē sejas āda, kā arī, lai uz ielas mani vairs neviens nepazītu. ar to man gana. |
|