| pasta fatta a casa II (ilustrēts) |
28. Dec 2009|22:15 |
II viss pārējais.
mīcīšanas rezultātā iegūtais mīklas kunkulis tiek ietīts fōlijā un atstāts uz pusstundu atjēgties no sirdīgajiem varasdarbiem, bet pa to laiku tiek sagatavots pildījums - filetto di salmone kumosi sacepti iekš olio extra vergine di oliva ar smalki sasmalcinātu prezzemolo un porro. šī katliņa iznākuma biezumi tiek ar dakšu samīcīti un rūpīgi iemaisīti ricottā.
uz to laiku mājās ierodas kvkzns, un tiek iepazīstināts ar situāciju, proti, ka mājsaimnieks viens pats īsti netiek galā ar pastas rullēšanu, sagriešanu un tās pienācīgi kvalitatīvu piepildīšanu. tālāk darbi tiek sadalīti, un viss aiziet no rokas:
ņemot vērā, ka kaut ko tādu veicam pirmoreiz, ravioli pēc izskata cits no cita diezgan atšķiras. ar katru no jauna tiek uzlabotas prasmes un tehnikas, tā arī mīkla izrullējas un sagriežas katru reiz nedaudz citādāk, tādēļ atšķirībā no veikalos nopērkamajiem mūsējie izskatās kā skolas jefiņu bars pret karsējmeiteņu izlasi.
galugalā, procesam esot pilnā sparā, saskaitām sagataves, aprēķinām, cik katrs jaudāsim apēst, un metam mieru pastas pildīšanai. pārējo mīklu es izrullēju un sagraizu - rezultātā iegūstam tādas kā tagliatelles, no kurām dažas velk uz pappardellēm. atlikušo pildījumu ar pārpalikušo katliņa saturu, ricottu un sulu iz viena pampelmūža pārveidojam mērcē, kas nebija plānota, bet retrospektīvā uz vakariņu ohiem un ahiem raugoties, bija pašā laikā.
tālāk, uzvārījām lielā katlā gana daudz ūdens, un gatavos ravioļus kā tādus pelmeņus vienu pēc otra, nepārtraucot ūdens burbuļošanu, salaidām novārīties.
pastu biju iejāvis kvalitatīvu (kā gan citādi), tā ka arī pēc 5 minūtēm sirdīgas vārīšanas tā bija krietni al dente un nebija pajukusi pat ne sīkākajā šuvē. vienu paņēmām uz provīti pašu pirmo:
campioni atzinuši par labu esam, salikām porcijās arī visu pārējo. pāri nāk improvizētā mērce un provizētais LV veikalu burciņpesto, kas principā runā pret labas gaumes pieņēmumiem, tomēr lēnīgi cienīgā patēriņā cits citam nemaisa ne nieka:
apļveida kustības ar augšup pavērstu dakšiņu; otras rokas trīs pirmie pirksti, skaitu sākot ar īkšķi, salikti kopā, turpina to pašu figūru pauzēs, kad dakšiņa ieslīgst porcijas dzīlēs, savukārt sarunās tiek ritinātas atmiņas, vai jebkas no mājās gatavotām štellēm kādreiz ir garšojis labāk.
ir, protams, bet arī šis vienbalsīgi iegūst ļoti augstu vidējo atzīmi.
|
|