|
24. Nov 2009|19:40 |
kaut arī pagājuši jau gadi, kopš esmu atradinājies no nemodes klausīties skaņdarbus nevietā, tur, ļaudīs esot un tamlīdzīgi, tomēr, lūk, vienatnē savu sūro likteni rotājot, savas trīs ceturtdaļas stundas pie laša un citiem niekiem pavadītas ar mimi skumjo dzīves stāstu fonā un beidzot normāli atdzesētu baltvīnu (ungāru egzemplārs, jupis to nosaukumu, man te nemaz tādu burtu nav). ziedoņa pamācības neesmu ņēmis vērā (fabulā darbojas izsalkuši ļaudis), kas laikam slikti. bet citējot žanra klasiķus (t.i., sevi) varētu teikt - garšoja tā īpaši - kā kino, vai kā lielos svētkos. |
|