|
8. Sep 2009|15:39 |
ik brīdi saņemu vēstules par to, kas notiek televizoros. tv saturs pie manis nonāk kā alas līdzībā, caur citu sašutumiem, riebumā novēršanos un norobežošanos, strikta nosodījuma izteikšanu un deklaratīva boikota pieteikumiem. bet saknē, tikai nesaņemšanās un nepārliecība par nolūku pareizību mūs no šī aparāta klātbūtnes mājās joprojām ir paglābusi, kaut arī dzīve bez viņa joprojām kā trimdā, kā kādā citā valstī.
dodie's tā arī nesaņemties. sportu var redzēt arī internetos.
(p.s. vēl man neizprotama tā apsēstība ar seriāliem, par kuriem ir sava krietna piektdaļa cibas ierakstu. bet neba nu man dzīve par to maksā, lai es visu saprastu.) |
|