|
21. Jun 2009|10:53 |
man atkal sapnī pie gaisa tilta centra pusē, kur nez kādēļ pletās tukši klajumi, gluži kā pie garbatellas stacijas, uz ielas pie pogas pieķērās kāda būtne, kas pēc idejas bija vai nu aija strautmane vai mūsu skolas skolotāja dzirdīte (skaidrīte, bet varbūt rudīte) renigere, kura bija manas māmiņas bijusī kora biedrene un ar savu balsi varēja plēst rūtis.
viņa pieķērās pie pogas un ļaunā priekā dvesa man tieši sejā - atceries to reizi, kad es tev sačakarēju ikea čeka pvn atmaksas štelli, oj, cik forši man tas toreiz izdevās. tad es sapratu, ka šī būtne nav ne strautmane, ne renigere, bet gan mana pēdējo laiku pretīgā kolēģe džūlija ca. 60 gadus vecumā. līdzīga viņa šīm būtnēm, jāatzīst, galvenajos vilcienos arī arī ir.
es novēlēju, lai dievs viņai stāv klāt, un gāju prom domādams, pavej, viņa ir veca ar indi sirdī, bet es esmu jauns, skaists un labs. |
|