|
3. Maijs 2008|09:19 |
šorīt pie brokastīm pie galda bijām palikuši tikai mēs ar wu (kvkzns bija jau uzskrējusi sataisīties jaunam baseina cēlienam), savukārt wu vēl ēda un negribēja, ka tiek atstāta viena pati vis`šo brīvdienu ģimeņu ielokā, tādēļ sāku aiz nekodarīt pētīt, kas atrodams wu īpodā (kaut kad ap ziemassvētkiem tādu pagādāju it kā priekš sevis, bet wu to ātri vien ievilka nāsīs ar visām austiņām). un atcerējos ka pirmajā vakarā pēc tā iegādes mēs ar wu sēdējām pie kompja un lādējām iekšā muzonu viņējo un manējo 50/50. šorīt patīkami pārsteigts konstatēju, ka šis tas no tovakar salādētā joprojām īpodā mīt, piemēram j.chasha:
Well, you're my friend
And can you see
Many times we've been out drinking
Many times we've shared our thoughts
But did you ever, ever notice, the kind of thoughts I got
Well you know I have a love, for everyone I know
And you know I have a drive, to live I won't let go
But can you see this opposition, comes rising up sometimes
That is dread full imposition, comes blacking in my mind
And then I see a darkness
And then I see a darkness
And then I see a darkness
And then I see a darkness
Did you know how much I love you
There's a hope that somehow you
Can save me from this darkness
tas nudien bija jocīgs piedzīvojums sēdēt kādas rimini viesnīcas saules piespīdētā restorāna telpā, redzēt rimti gremojošu pamatšķiru un klausīties vienreizēju balsi dziedam dziesmu no kāda tur sena novembra, no kādas tur ūķa virtuves virs akadēmiskās rozes grāmatnīcas bastejkalnā, kad likās ka vai nu ģenialitātes vai kapa mala ir jau aiz nākamā kāpņu laukuma. |
|