|
25. Apr 2009|13:30 |
man šodien ir pēckāzu vājums. paģiru nav, jo pie šī jautājuma nepiestrādājām neko īpaši, bet nu..
nē, - , nu, tā vieta, kur vakar galu galā nonācām, un šī vieta bija japīšu naktsklubs uz pontoniem virs EUR dīķa ar fencīgām vakariņām (ielāgoju vienu brīnišķīgu liellopa pagatavošanas veidu), pēc kurām sākās dejas, bija pizģec ņeopisujemij. uzsvars uz ņeopisujemij, rakstuvārdu man tam trūkst.
tādā seksatkarīgo gaļaspaviljonā man sen nebija gadījies būt. transvestīti, nemainot dzimumu, narcisu parāde, modes krustā sistie, plastiskās ķirurģijas katalogs, hormonu jūra, t.i. cunami.
man gadījās sēdēt ar skatu uz terasi, uz kuras cilvēki gāja laukā uzsmēķēt, atgriežoties visi sevi nopētīja stikla durvju spoguļattēlā. veči raustītām uzacīm un bižutērijas kalniem biezos ķermeņa apmatojuma mežos daiļo dzimumu veiksmīgi atstāja jaņos. tie lidostās un vecrīgā redzētie sekstūristi ir gatavie jēri, salīdzinājumā ar to, ar kādu lāzertīklu viens otru skenē tās atpūtas iestādes kontingents. kaut kāds drūmais fīlings - visi bija iznākuši kā uz klapi, īpaši laimīgs (kas ir pienākums šīs zemes iedzīvotājam) neizskatījās teju neviens, ja neskaita kādu ca. piecdesmitgadnieku četrotni, kas viens otru murcīja, kairināja un jutās bezgala atbrīvoti. džeki vēl neko, bet tā mātīšu agresija, kas mirdzēja no visādām knapi pieauguša cilvēka izskatu sasniegušām džusēm, vienai otru novērtējot un aprādot pirkstiem, bija īsts pārsteigums.
bija jau daudz visa kā jauka gan vakar, gan aizvakar, par ko ne vārda neesmu rakstījis, bet šīs te pēdējais ekskurss vietējo sabiedrību tikumos noliek uz lāpstiņām visu pārējo. |
|