| itāliešu sadzīves ainas |
19. Apr 2008|10:12 |
vakar ap mirkli, kad pabeidzu klimperēt pēdējo ierakstu šeitanpat un bija jau gana vēls, ja nemaldos kādi pustrīs, no medībām atgriezās mūsu augšstāva mauķele. šoreiz tā salīdzinoši klusi, pāris dobjas skaņas un miers bija iestājies vēl pirms mirkļa, kamēr es tiku līdz gultai. toties šorīt pamodāmies no visnotaļ nemelodiskas puiciskas dziedāšanas savu 20 minūšu garumā. tas bija tāds popūrijs, kuram atsevišķus piedziedājumu vārdus varēja tīri labi saklausīt, pamatā viss maisījās ap amore, donna, baciami, lacrime un non lasciami. acīmredzot, kaut paklusām, tak tomēr čalis mājasdarbus bija veicis godam, ja jau viņam ļāva tik ilgi klaigāt.
mūsu māja ir tāda pavisam skanīga, pamatā var dzirdēt atbalsis no lielākās daļas pietiekami sirsnīgi veiktu procesu.
bet kopumā, augšstāvā arī kā dažā labā skumjā filmā noteikti risinās kāds traģisks stāts par jaunu sievieti, kas ir kāda drūma veča valdījumā - viņš parasti ierodas pāris reižu nedēļā, un tad baisi kliedz par viņas grēcīgo dabu un zamaškām, pēc kā vai nu viņu iekausta vai diezgan varmācīgi paņem priekšā un tad aizlasās. bet platajos vakaros viņa kā jau tāda ekrāna dīva haotiski taisās uz iziešanām. savus augstpapēžu apavus viņa parasti uzaun pirms sāk atcerēties par dažādām citām lietām, kas viņai vēl būtu jāiesprauž ausīs, jāuzsmiņķē uz mutes, jāieliek rokas somiņā, un tad viņa dricelē pa visus dzīvokli vismaz kādas 15 minūtes no viena gala uz otru. dzīvoklis viņai tur augšā, pēc visa spriežot ir tāda pati šautuve kā mūsējais - rindā izkārtotas istabas ar gaiteni mājas iekšmalā. tiesa, viņai tur jau ir atico stāvs - t.i. nevis tāda lodžija kā mums, uz kuras īsti neko nevar iesākt, ja nu vienīgi ķegļus uzspēlēt, bet reālas terases. pagājušā vasarā mēs arī vēl mitinājāmies vienā atico, tā ka zinu ļoti labi par ko viņu apskaust. nu, uz tā rēķina iekštelpas gan viņai noteikti ir šaurākas.
parasti, kādu laiciņu ļāvusi mums te ironiski komentēt savu auļošanu pa dzīvokli, viņa krietni kavējot pamet dzīvokli - vienmēr skriešus un vienmēr tā pamatīgi aizcērtot durvis. brīvībā no sava despota viņa metas dzīvē vētraini atklāt savu aizplīvuroto seksualitāti.
nu un tad kaut kad naktī mākslas kino pārvēršas porņukā. kā nu kuro reizi, bet citkārt viņa atvelk īstus ērzeļus. ja gadās, ka trokšņi beidzas jau pie dzīvokļa ārdurvīm, kur viņa, pēc visa spriežot, koķeti izklūp no kurpēm un ļaujas aiznesties līdz guļamistabai, kur sākas liegi un maigi mīlas prieki pieklusinātas meditatīvas mūzikas pavadījumā (par to liecina viegli švīkstošas skaņas un pāris maigi triecieni pret stenderēm), tad citas reizes dārdēdams un mētādamies savu balstu robežās pa šahtu uz augšstāvu ceļas lifts, tas nebeidz klabēt raustīties arī pēc apstāšanās 4. stāvā, līdz šaurības un neērtību nogurdināti varoņi metas no tā laukā, izcīnīdami asinis stindzinošu cīņu ar lifta durvīm. lifti šajā krastā lielākoties atgādina drēbju skapi ar visu spoguli, ja tajā iekāpj 3 cilvēki, tad droši jau var uzskatīt, ka visi trīs ir kļuvuši intīmi tuvi. no lifta gar sienām šļūcot pa visu stāva gaiteni, ķiķinot un birdinot pa zemi rokassomiņas saturu tiek meklētas atslēgas, līdz durvis laimīgi atdarās ar triecienu pret dzīvokļa sienu, pēc kā tik pat strauji aizdarās.
tālāk, spriežot pēc skaņām, augšstāvā uz karstām pēdām tiek uzsākts pamatīgs dzīvokļa remonts, ar kapitālas pārbūves elementiem.
ar kaimiņiem vaigā mums diez cik bieži saskrieties nesanāk. mūsu pretējo suņuvīru gan esam jau iepazinuši, viņam ir divi ļoti skaisti paprāvi balti suņi un garāža blakus mūsējai. gadās, ka ierodamies mājās un dodamies laukā salīdzinoši vienlaicīgi. tad nedoddies' ja esam uzposušies uz kādu pieņemšanu vai citām svinībām, suņi metas piešķirt pēdējos akcentus mūsu tērpiem. bet citreiz kāpņu telpā satopoties ar kādām dāmām, es parasti tā papētu, vai šī gadījumā nevarētu būt mūsu augšstāva roze-magone. daudz jau to dzīvokļu nav, un visi jau pamazām ir redzēti. pagaidām aizdomas krīt uz vienu 40+ tabakas dūmu apmiglotu un milzīgu melnu briļļu segtu būtni vai uz vienu skuķi, kas tomēr pārāk vēl izskatās pēc tāda friša un nenoplūkta ābolīša. |
|