caur šķību lūpkaktiņu |
13. Feb 2009|09:44 |
piemirsīsim par neseniem apgalvojumiem.
šonakt sapnī biju saģērbies viss iekš D&G, stāvēju kaut kādu kāzinieku vidū, un visi mani apbrīnoja. man bija liels spīdīgs pulkstenis, pedaratskas mūsdienu versija (tāda garā lencē, ar matētiem metāla rāvējslēdzējiem), spīdīga tirkīzzila linu žakete, balts linu krekls un baltas zēģelētāju bikses ar smalkas ādas jostu, kuru viegli burzīgās staras pie baznīcas košās marmora grīdas noslēdza miesaskrāsas mokasīni ar mīkstu zoli, uzauti basā kājā. "esmu atbraucis no itālijas," es visiem apbrīnotājiem paziņoju, un viņi sāka spiegt un plaukšķināt no sajūsmas.
(kāzām, jāatzīst, galīgi nepiemērots tērps. cik neveikli, vai ne?) |
|