| |
[21. Jun 2008|12:56] |
atceros, bija tur tāda štelle ar zvirbuli, kas rudeņos saka:
siev, siev, patais' gult', tūliņ mirš;
nu, un tad pavasarī - živ, živ, ja živ!
(lūk, mans zvirbuļpauris, kas no rīta mita rudenī, pēc pāris telefōnsarunām - cik es kruta te staigāju pa balkonu no viena gala uz otru un svarīgi runāju ar šādiem tādiem lauku ļaudīm - patlaban ir atgriezies pavasarī. kā būtu, zupīti varbūt tagad uzvārīt, frikadeļu?) |
|
|
| |
[21. Jun 2008|14:18] |
( Par vīnu pie pusdienām: )
upd. baigais joks tas lambrusco. tāds viegls un teju saldens. ar koši violetu putiņu ielīst glāzē. wu bija starā, kvkzns apstiprināja, ka viņai patiešām tāds pie dūšas neiet. man, ja nekā citādi, bija intetesanti. teiksim tā - tas ēdiens nebija gluži atbilstošs. būtu bijid daudz prātīgāk to pasniegt pie ravioļiem con riccotta e spinaci al zafferano opure cole fiori di zucca, tāda pasta al dente un gaiša mērcīte pāri. tas būtu pašā laikā. mhm...
tiesa, tas otrs labrusco, kā te bija rakstīts labi ejot ar trekni restētu gaļu. jo esot skābāks pēc sugas. vasara ir pašā plaukumā - būs jānomēģina.
vispār - tāda baigi špāsīgā disciplīna šitie frizantie secchi. varu saderēt, ka ir iespējama vinekārši snogšibaķeļnaja kombinācija, tikai pie ēdieniem jāpiestrādā. nevar šitā haltūrēt (pie ēdienkartes nolemšanas, risoto jau nebija slikts, drīzāk nepiemērots).
kaut kad 2 gadus atpakaļ pagānu miestā netālu no pompejas pie grigliatām mistām tika nests šāds firzzantais. bija pat baigi ok. also... |
|
|