| čīzī-mī |
[22. Maijs 2008|13:09] |
kā jau solīts virsrakstā, izklausīsies bezgala čīzī, bet šodien es sevi ar tīri atzīstamiem panākumiem esmu piespiedis smaidīt. smaidīt policistam pa mašīnas logu un grūtai čigānietei, kas uzglūn, lai varētu pielavīties un nomazgāt mūsu kaujasratu logu, smaidīt mūsu nama durvju sargam un pats galvenais - arī ikdienā satopamajām jau labi pazīstamajām cūkām un kretīniem.
jo citādāk es iedzīvošos kuņģa čūlā. jau kuro dienu atgriežos mājās rūpju nomākts ar milzīgu un pelēku apnikumu dvēselē. un tad vēl - nekad agrāk nebiju pamanījis, cik ļoti ģimenes dzīve, kas saknē tāda klasiska ģimenes dzīve vien ir, un ne no kā dižas aprakstīšanas vērta nesastāv, spēj TĀ uz_cheer-up_ot, ka nākamajā rītā ne saukta, ne aicināta atkal uzrodas dukka līst laukā no gultas un doties pretī nezināmajiem ikdienas izaicinājumiem.
(tie „izaicinājumi”, tiesa, pēdējā laikā gočen rauj uz augšu, bet nekas, gan pāries) |
|
|
| |
[22. Maijs 2008|15:16] |
oi, kruta! leta un bns izplata manu mob.t.nr.
bet knābs droši vien drīz sāks noklausīties.
katrs dara to, kas nu labāk sanāk.
(iztaisnojam muguru, ievelkam presīti, un tad - smile and wave, smile and wave!) |
|
|
| |
[22. Maijs 2008|19:12] |
esmu paskatījies, ko dienas skaistā dita raksta par kannu kīnofestivālu (vispār.. mani vienmēr besī dita un viņas teksti gan rakstiski, gan mutiski, bet ne par to šoreiz stāsts. kaut arī man mājās ir viņas un NN saķibinātā 365 dienu filmu grāmata un naumanis vēl kaut kā kaut arī pavisam neakadēmiski, taču tīri suģestīvi mani piesaista, bet filmu, kuras aprakstījusi dita, man kļūst žēl. jo nav pelnījušas).
stāsts ir par to, ka esmu jau ar vismaz 4 vietējiem romas ļaudīm aprunājies un bijis spiests uzklausīt viņu viedokli par norisēm kannu festivālā (tur izrāda un izliek vērtēšanai arī vairākas itāļu jaunākās filmas, kuras paralēli ar palmas zara zīmi plakātos patlaban steigšus iztirgo arī ķinīšos),
un nu mans viedoklis ir šāds:
Vai dita un šie mani nesenie sarunu partneri maz runā par vienu un to pašu sarīkojumu?
šoreiz galīgi ne dita vainojama - viņa kladzina to, ko kladzina mainstrīms,
bet itāļiem pajāt viss vūdijs alens ar zilōņmāti džouliju ar īstvudu un vandammi un chegevaru. pandām un kādu tur vēl igauņu jaunģēniju, ko apraksta jaunais un progresīvais portāls diena.lv
viņiem centrā ir sorrentino jaunā filma 'il divo' par andreotti, kā arī roberto saviano skandalōzās grāmatas gomorra ekranizējums (te jāpiebilst, ka grāmatas autors gluži kā tāds rušdi spiests dzīvot ierakumos, jo viņa grāmatas varoņi materializējušies pavisam reālos rīkļurāvēju piedāvājumos palīdzēt pāriet citās dimensijās. turpretī, filmas režisoru camorristas laipni uzņēmuši pašā peklē un ļāvuši pat filmēt atsevišķu bosu privātajās villās, kā arī nav lieguši padomus atribūtu atlasē, lai radītās ainas izskatītos pēc iespējas autentiskāk. labs atklājums par kino medija ietekmi mafijas vidē bija kāda iesaistītā personāža atzinums, ka pēc tarantino filmām camorristas esot pasākuši šaut turot šaujamo sāniski - t.i. ar stobru pret upuri, bet ar sānu plakni pavērstu pret zemi),
nu un, protams, kompetenti un pilnā nopietnībā spriež, vai kāda no šīm filmām netiks pie palmas zara.
intereses pēc paskatījos, ko dita par to domā.
izrādās neko.
tāpat kā ziņa par nato sammitu rīgā savulaik itāļu ziņās parādījās kaut kur ziņu izlaiduma otrajā pusē, pēc krietni saistošāku materiālu izklāsta. bez rīgas, lettonias pieminēšanas tika stāstīts, ka romani lūk esot saticies ar angelu un aprunājušies par kādiem ar militāro sfēru nesaistītiem jautājumiem. |
|
|