|
9. Jan 2009|07:55 |
vakar lasīju vienu žultainu gabalu par dažādiem "itāliešu virtuves" jaunveidojumiem wasp tradicionālajos izplatības laukos, nu tur par īstu florenziešu picu "freschetta" (kas ir neveikls un valodā neeksistējošs nonsenss starp parastu grauzdiņu - bruschetta, un svaigumu - freschezza, fresco), kā arī svaigo govs piena sieru "piaci" - no vārda 'piacere', kas ir viens no retajiem it.val. vārdiem, ko pazīst arī lielākā daļa valodas nezinātāju.
tad nupat vēl uzzināju pat tādām dakšām kā "jēra ribiņas venēciešu gaumē" no grāmatas "tūkstots un viens ēdiens, kas tev noteikti jānobauda, pirms mirt". tā vispār varētu būt interesanta grāmata, tāds kā kulinārā eksistenciālisma žanrs, kur sava vieta noteikti atrastos arī, teiksim, ežezera zūbinzyvs šņukuram muokuņkolna ūļiveļļā I.Z.A. (Izcelsmes Zīmols Aizsargāts) ar kārtas numuru 1001. Iecirst tādu - un mirt! |
|