Nebalsoju (inčīgajā) pollā, jo nav vienmēr viss vienādi, turklāt varianti pārklājas. Par to vainas apziņu, nez vai ir tik traģiski un dramatiski. Ir cilvēki, kam tiešām ļoti patīk kārtība un/vai kārtot, bet tie, manuprāt ir mazākums, un pārējie kārto tāpēc, ka un kad vajag, atšķiras tikai kritiskā masa - nekārtības apjomi, pie kuriem iedegas sarkanā lampiņa, ka nekārtot nevar. Var jau tur piesiet vainas apziņu, ja briesmīgi gribas, bet tādā gadījumā pie kura pienākuma tad nevar.

jau kuro rītu sāku ar domu, ka vajadzētu taču grīdu izmazgāt... bet pasaule tik pilna brīnišķu lietu, ka tā arī grīdas kultūrslānis paliek kur bijis. Nelepojos, bet neķeru arī kreņķi...

(Reply to this) (Thread)

nu jā. šis pētījums :D bija tādēļ, lai saprastu, kāpēc mazmurkšķis man nepalīdz kārtot māju un vispār diezko neklausa.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

viņi vispār nemēdz klausīt, viņiem pašiem ir sava galva :DDD man ar te viens tāds gadījies nu jau stipri lielāks par mazmurkšķi, bet diezi vai uz palīdzēšanu čaklāks... arī vainas apziņas skubināšana neko nelīdz

(Reply to this) (Parent) (Thread)

skaidrs. ja man jāizvēlas starp vainas apziņas un visādu kompleksu iepotēšanu un nekārtīgu māju, tad izvēlos otro.

(Reply to this) (Parent)

Nevarēju atbildēt pollā, jo vienmēr es esmu tā, kas metas kārtot māju :) Vīrietis to nedara, jo viņam dabiskais mājas kārtošanas cikls ir 1-2 mēneši (putekļu kamoli stūrī var stāvēt vēl ilgāk, netraucē taču), bet es uzvelkos jau pēc nepilnas nedēļas nekārtīgā vidē.
Šķiet, vainas apziņas viņam nekādas nav - tev vajag, tu arī kārto :)