Sveiki, dārgie draugi,
ļoti pazaudēta man mīļā PK - 25 mūzika. Lūdzu, padalīties.
Pateicos : - )

Vēderdejotājas. Absolūta mana vājība.

Gribēju mājās, tāpēc atripoju mājās un izrādās bij paredzēts, ka man jāripo mājās. Klinšu sienas šodien tika iekarotas. Awesome pasākums. Vēl mazliet un varēšu skrūvēt gurķu burkas like a boss. Un ar to es domāju ciet - uz marinēšanu. muhah. Ir, ir labs.
Pats labākais, kamēr rāpies, tur lejā ir jāatstāj kāds, kam uzticies. Tas ir tavs Drošinātājs.

vēl pirms pāris dienām man viņa patika.

un tad pierādījās minējums par to, ka viņa tāda apmaldījusies caca vien ir.

rezumējums: monika, posasi u slonika

Sergejs mani vakarnakt sēdināja TAXI, jo esot izskatījies piedzēries

man par to bij dusmas, jo nevar ciest ja kāds man liedz dzērumpastaigu lietū.

nelauzos, iekāpu, pabraucu simc metrus un izkāpu nafig.

uz salas ir depresija

visiem

daži atdzīst daži nē

suši un alkohols ir the must, lai nesajuktu prātā

vēl var sportot un kniebties

Matejs sporto un kniebjas un rāda meitenai hokejspēles, viņa garlaikojas, jo grib bērnus, bet Matejam vienalga, jo viņam nekas cits kā hokejs iekš apkārtesošā pasaule neinteresē.

kamīns tomēr ir ģēla. kaķis ta vēl tā - izgūlies pa segu man blakus un guļ, tas nav tas, bet kamīns, lūk, kamīns tur istabā sprakšķ, un tā dikti omulīgi uzreiz viss liekas. atstiepu no veikala trīs litrus tomātu sulas, tā ka man te tagad vispār - ne ko pielikt, ne ko atņemt.

Un aizvakar (laikam) sapņos bija viesuļi virs jūras. Vispirms pie nākotnes Rīgas, tad biju uz kuģīša. Pēc tam par pieredzēto stastīju kalteniekiem, satiku brāli. Un tad arī jūrā pie Kaltenes uzradās daudz viesuļu. Viss pārējais aizmirsts.

Bitches love foxes

es nez kā Jūs, bet Mēs te esam sākuši gatavoties pasaules galam

trennējam savu fizisko sagatavotību un mācamies izdzīvošanu ekstremālos apstākļos.

un tas viss bez pamatojuma
tas viss tāpat vien - aiz gara laika

vakar viss apnika
vakar nopirkām dzerekļus un spēlējām biljardu

vakar es Janu visu nakti saucu par Zani

'Mana klase ir jauka. Tikai koutkā pietrūkst. kotkas varbūt nezinu kas notiks rīt kas parīt? Tomēr ir jauka sajūta satiekot pirmās klases skolotājas. Un ir jauki tas ka ir kāds skolā kas vēl nav un nezina kas ir tas ko nozīmē tas.'

turpinu lasīt savus senos pierakstus! tas bija 2002.gada 24.oktobris.

man patīk to visu lasīt, jo tas mani sasmīdina un uz neilgu laiku glābj no kaut kāda apātiska gara-stāvokļa, kas pēdējās dienas man brutāli uzklūp. nu. kas ar mani? novelšu vainu uz ziemām.

sestdien, kad braucu mājās, man sāka kretinēt viss. nu okei, vienmēr, kad es braucu mājās, man viss kretinē & viss sāk braukt uz leju.

autiņā visi smirdēja pēc zivīm, tas bija diezgan piepildīts un man visu laiku virsū grūdās urla sieviešu kurpēs. turējās pie horizontālā pieloga staba un šūpojās. un visu laiku galā ietriecās manī. un neapnika.

izkāpu ārā, 20 minūtes līdz vilcienam.
aiztipinu uz staciju, gribu izņemt naudiņu, pie bankomāta 2 cilvēki. viens no tiem ir veca vecene, kura neprot izmantot bankomātu.
o faking jā!
pēc piecām minūtēm manas bubināšanas fonā viņa beidzot aizvācās. izņēmu naudiņu, nopirku biļetīti, atlikušas vēl kādas 12 minūtes. man gribējās ēst, ieskrēju narvesenā, rindā 1 cilvēks. paņēmu trīsstūrmaizi & minerāli. un tas viens cilvēks, tas viens cilvēks bija krieviete, kura ne sūda nerubī. un pārdevēja krieviski runā slikāk par mani (tas ir jāprot!). un jā.

- hoķ ģog.

pārdevēja kko minstinās & mēģina krieviski piedāvāt salātiņus, krieviete neko nesaprot & saka ''gaļa'' krieviski. atlikušas astoņas minūtes. krieviete beigās ar pirkstu norādā uz sažuvušiem salātiņiem, nopērk savu hoķ ģogu, nē, tomēr vēl 1 etalonu grib.

iesprauda sev etalonu dibenā un aizgāja prom. aši nopirku savus sūdus & skrēju uz vilcienu.

vilciens mazliet piestūķēts, manas mīļotās vietas aizņemtas, apsēdos pie durvīm. vilciens sāk braukt, es sāku ēst. un tad uz mani sāka rādīt ar pirkstiem. wtf? WTF?

man jau tā ir briesmīgi neērti ēst citu priekšā, un kāds vēl sāk rādīt ar pirkstiem, kamēr es ēdu. wtfff.
tad jamais izkāpa ārā & vietu netālu no viņa ieņem savāda džuse ar savu māti or something.

un tad tas sākās!
tad tas sākās.

visu atlikušo ceļu līdz tukumam savādā skatījās man virsū.
visu
faking
laiku.

man šķiet, ka viņa varētu būt retardēta. nevis varētu būt, bet bija.
jā.
es lasīju grāmatu & es ar acs kaktiņu redzēju viņas skatienu. es paskatījos viņai acīs, viņa turpināja skatīties un pat netaisījās novērsties.
pēc kāda laika viņa sāka smaidīt & tad es sāku bīties un nespēju koncentrēties lasīšanai.

jā.
jā!

vakar dzērām un runājām par pasaules galiem, melnajiem caurumiem & to, ka mēs vēl tagad negribam mirt.

šodien braucu atpakaļ. sēdēju īso krēslu eiropas vagonā, izbaudīju tā brīnišķīgās ērtības - pumpu dibenā. nu wtf? eiropa? kas pie velna? kāpēc, kāpēc lai kādam šķistu laba ideja krēsla vidū iebāzt kaut kādu jobanu izcilni uz augšu, kurā dirsā tas ir ērti? manā ne. dedzināju kāju pie radiatora, klausījos muziciņu & lupīju uz rūsas kokiem.

veikalā es atkal tusēju pie īsākās rindas. bet ak, nē! atkal ir kaut kāds pisiens un divas priekšā esošās džuses grib pirkt loteriju biļetes. un tiiik lēeeni un tīiiik daudz.

esmu jau teicis, ka pārdēvējas veikalos mani nekad nesveicina? nekad. un tieši tad pasveicināja. un es neko neatbildēju, jo man bija besis un esmu riebīks.

un tur visām kolonnām apkārt ir spoguļi. un es izskatījos tiiiik neglīts. nu tiiiiik neglīts ar savu pumpaino seju un speķi matos. pizdā, negribu vars iet uz to veikalu to spoguļu dēļ.

un ai.
ai.
ai.

gribu būt koks.

Atradu interesantu kladi. Sākotnēji viņa laikam tika domāta mašīnorientētās programmēšanas pierakstiem. Kaut kādā brīdī es viņu esmu izmantojis, lai spēlētu ciparu spēli (kura starp citu ir interesanta, es viņu kādreiz varētu jums iemācīt), kuru man iemācīja mana pirmā draudzene. Tālāk es viņu esmu izmantojis, lai pierakstītu visu neesmusuns dzīvi līdz mūsu pirmajai tikšanās reizei, kas man izdevās pa pusotru A4 lappusi. Un vēlāk, kad gājām uz kinolekcijām, es pierakstīju dažus Viktora Freiberga citātus (2008 gads laikam). Citāti nav vārds vārdā, jo es ar pildspalvu nevaru paspēt visu pierakstīt, bet doma cerams būs saprotama.
-Ziniet, kad ziloņi jūt, ka viņi mirs, tad viņi dodas uz sevis izraudzītu vietu, lai nomirtu. Līdzīgi ir ar slaveniem māksliniekiem, tikai viņi dodas uz Ogres estrādi.
-Es tagad esmu tādā vecumā, varu runāt, ko gribu, galvenais, lai siekalas nešķīst.
-Tikai Latvijā režisori uzskata, ka viss, ko viņi dara, ir izcili.
-Es mīlu dzīvniekus. Bet ne jau visus dzīvniekus ir jāmīl.
-Es mēģināju runāt ar vienu, kas rakstīja darbu par hiphopa kultūru, bet viņš bija ļoti naidīgi noskaņots. Es gribēju zināt, kas tās visas par zīmēm, bet viņš negribēja teikt. Varbūt svešien tā nemaz nevar stāstīt, tas ir kaut kas aizliegts, tā kā ieiet sieviešu tualetē.
-Mana meita ir sākusi dziedāt un tas ir neciešami.
-Pateicu, ka Alēns Renē ir miris, Dita Rietuma gandrīz apkrita.

Tā doma pēdējam bija, ka laikam viņš kaut ko sajauca. Katrā ziņā lekcijas bija lieliskas. Es gan tur piestaigāju tikai tāpat paklausīties, es universitātē vairs nestudēju.

lamb bija vnk JĀ.
also,no tantes weird vaibs nāca,kkāds nesaprotams.
bet jā,ja man kāds pirms 6 gadiem būtu pateicis,ka es dzirdēšu gorecki live,es pārsprāgtu aiz laimes. un what sound,un gabriel,un b-line.. srsly,ir atlikuši,šķiet,tikai tool un portishead,un I can die fat and happy.

no rīta(kas šodien sākās jau nevis 12os,bet 13os,what the hell) uzvārījām mātes sēņu pelmeņus,the insane woman sataisīja 300 gabalus. found god in pelmeņi,so tasty.
UN atradu shlohmo,goldfrapp,apollo 440,die antwoord un vēl čupu,kuri uzprasās uz illegal downloads ar saviem jaunumiem. xD

pilnīgi nevaru saņemties kaut ko darīt skolai. mani tik ļoti nes prom no tā,beh,būs tik annoying sevis-savākšanas process.
bet hey - so far izlabotie eksāmeni man nesuši divus A levelus,so es atļaušos vēl bik padračīt.

Vakardienas pasākumā, kura devīze izvēlēta saskaņā ar kompānijā iepriekš jau apspriesto ideju par to, ka vajadzētu turpināt, tika zervēts sekojošais:

kokosriekstu-ingvera biezzupa

( zupas recepte )

Tvaicēts lasis ar rīsiem tandoori

( laša un tandoori rīsu recepte, primiķiff )

Pēc pirmajiem diviem ēdieniem pienāca kārta izklaidei, kurā tika piedāvāti Katanas ieceļotāji kopā ar pino nuār.

Pankūkas

Pankūku recepti, domāju, nav nepieciešams likt, viss kā parasti plānajām pankūkām: olas, piens, milti, cukurs, šķipsna dzeramās sodas.

Klāt lieliski ķirbju un ābolu-kanēļa ievārījumi no attiecīgi vilibalža un tantes, paralēli bija arī smilšērkšķu viens un medus kā arī merlō.

Jāpiezīmē, ka pankūkas taisījās jau pēc diviem Žaniem Perjē un pilnās burās gāja Štellenbohs, līdz ar to man jāatzīst, ka vakariņas tiešām sanāca drusku nepabeigtas un kā daļa no izklaides pēc pirmās pankūku porcijas bija kopīga turpmāko porciju veidošana, kuras laikā es, iespējams, uzzināju daudz ko jaunu.

Fonā dzīvu novērošanas tipa dalību ņēma šī kvarteta treidmārkotā veida radījums:


Liels paldies dalībniekiem par lielisko kompaniju un speciāls paldies ripp par virtuves kombaina aizlonēšanu.

( drinki )

ļoti, ļoti, ļoti, ļooooti gribās pavasari. gribās to foršo pavasara vējiņu un smaržu gaisā, un sauli, un zaļo zālīti, un putnus, un gribās redzēt asfaltu. gribās staigāt ar kedām, yes

Nu ko teikt, bija taču lieliski. LIELISKI!
in vino veritas! Trīs lieliski vīni viens par otru krāšņāku buķeti, laba kompānija, silts mājoklis ar slīdošu restorānvagonu aiz loga - ko citu viena kusla sirds var vēlēties klusā sestdienas novakarē. Baudot vīnu drusku tā kā lēmēti attiecos pret izklaidi, bet ceru tas tiks piedots...
Ēdienkarte – īsti sildoša, krēmīga biezzupa ar ingveru, kuru izļeksējām katrs pa pusotrai porcija. Būtu gribējuši vēl, bet kā zināms labumam mazuma piegarša i zupa bija izēdusies nemanot.
Pamatēdienā tvaicēts lasis, rīsi tandõõrī - nu gardi protams, gardi, ko citu lai saka. Un Chardonnay! Ja paēdis cilvēks nevar vien beigt ap ēdienu knakstīties, tad nekā citādi kā par gardu maltīti to nenosaukt.
Un tad mēs iekarojām Katanu, daži vairāk, daži mazāk un daži vienkārši baudīja vīnus...vēl tagad smaidīt gribas par gardo buķeti.
Un tad mēs cepam pankūkas, ik vienam ir roka jāpieliek, lai lielais darbs uz priekšu tiek, bet kā zināms pankūkas lēni top un ātri pazūd. Man garšoja ar smiltsērkšķiem (ja kas :))
Un tad atkal drusku garda Merlot... un turpinam iekarot Katanu.

īsi sakot mūsu grupa secina, ka šitā jau tas viss nebeigsies un mēs lieliskās kompānijas ietvaros turpinām apkārt dauzīties un izēsties!

brr, šermuļi pārskrēja

bija dīvains sapnis. nezinu kā, bet es biju mirusi un kā spoks pārvietojos pa māju. neviens mani neredzēja, izņemot mammu. kad visi bija kaut kur aizbraukuši, es, lai neliktu nevienam par sevi manīt, pa istabām staigāju tumsā. tad nonācu pie virtuves, izdomāju, ka būtu interesanti uzzināt, vai ir iespējams izlīst cauri kaut kam un kā tas ir. es līdu cauri durvīm ar lielu stiklu un pēkšņi bija visādas spalgas, švīkstošas un skrāpējošas skaņas, centos tikt cauri, bet pret mani bija tāds spiediens, ka tomēr to neizdarīju. izlīdu caur sienu, tur bija vēl viens spoks, kurš pasmējās un teica, ka stikls uzkrājot visas negatīvās emocijas un domas, tādēļ esot tik šaušalīgs.

neatceros, vai tālāk kaut kas notika, bet atceros, ka guļot pie sevis nodomāju 'jāceļas un jāpieraksta šitas', bet es necēlos un tad sev teicu 'es pamodīšos un neko neatcerēšos'