Rekur, pannas vāks sūta agrus mīlestības sveicienus Valentīndienā ! :)

Vakardien pannas vāka rokturi pieskrūvēju stiprāk, jo ļurkājās un likās, ka drīz nokritīs. Šorīt skatos, ka vākā smuks caurums, panna stiklaina. Laikam bišķi pa stipru pieskrūvēju :)

Šodienas epic fail - "zust" daļēji lokāmā divdabja forma ir "zuzdams", bet es uzrakstīju "zusdams" (no sākuma vispār "zustdams", īpaši tas ir slikti, jo iekavās pati ierakstīju pārbaudes formu, skaidri redzēdama, ka tur ir "d"), kā arī īstenības izteiksmes vienkāršās tagadnes otrās personas daudzskaitlis vārdam "sazināties" ir "sazinaties", bet tā vietā uzrakstīju "sazinājaties". Vienkārši .. ko?

Traki, traki.

This body holding me reminds me of my own mortality.
Embrace this moment. Remember; we are eternal,
All this pain is an illusion.

Gribu atzīmēt, ka šodien Rīgā bija ļoti skaists saulriets.

Un maz cilvēku, kas arī ir diezgan brīnumaini.

I'm reaching up and reaching out, I'm reaching for the random more or whatever will bewilder me, whatever will bewilder me. And following our will and wind we may just go where no one's been, we'll ride the spiral to the end, we may just go where no one's been
Spiral out, keep going
Spiral out, keep going
Spiral out, keep going
Spiral out, keep going

Ļoti sirds sāp, jo nevaru atrast kanifoliju mājās.
Visu laiku stāvēja manas istabas grāmatu plauktā, bet vairāk tur nav.

un omg



šis pievienojas pie mana "kas būs manā ideālajā mājā" saraksta

(man ļoti gribējās ielikt, jo ir izskatās skaisti un seksīgi, un vispār .. smuki, bišķi perfekti)

Es tikko pārkāpu mikroviļņu krāsns likumu likumus!!!
Iebāzu tur šķīvi ar zelta maliņu. Un uzsildīju ēdienu. Vai es tagad miršu, ja ēdīšu to, kas uz šķīvja bija? :D

Manī vispār (atkal vai vēl joprojām) ir sakrājušās tik daudz emocijas (un sāpītes par dažādiem notikumiem), ka, lai visu to izlaistu ārā, es turpinu darīt pretējo - piebāžu čemodānu, līdz vairs netaisīsies ciet. Un ļauju pārkoksnēties ārējiem slāņiem.
Vienkārši neiespējama pasaule. Viss ir pēkšņi neiespējams.
Ir pat bailes kādam to čemodānu rādīt. It kā tur nekā nav, bet ir, bet nav.

Nubet, daudz jau man nevajag. Daudz es nemaz negribu.
Ar Villa Del Refugio ausīs iešu nogrimt nakts zvaigžnotajā palagā, un sasildīties -5 grādos.
Meklēt pazušanu. Sayonara!

Viena no retajām dziesmām, kuru klausoties gribas raudāt. Sen nebij bijusi tāda dziesma, laigan dziesma .. nē, nu, dziesma, jā. Un visu laiku prātā skats, kā cilvēks iet gar jūru miglainā dienā. Un blakus sirmas pļavas. Rudens, varētu būt novembris. Mērens vējš, silta jaka. Domas paklūp un izmežģī potītes ik pāris sekundes. Un tikai iet, iet, iet, iet, atrast to bāku, kurā degs gaisma.

Šodien biju uz teātri!
Pēdējoreiz uz normālu teātra izrādi biju sākumskolā. Un jā. Bija jauki, patika. Bija tomēr vērts būt mājās ap vienpadsmitiem svētdienas vakarā.

Un šodienas lieliskie atklājumi - Russian Circles, Do Make Say Think un This Will Destroy You (kaut arī par visām trīs grupām iepriekš biju dzirdējusi)

Sēžu un deguns sāk asiņot
Otro reizi
Kāpēc?

es neguļu

jāatceras par Notekcauruli 10. janvārī

es gribu būt kaķis
tūlīt būs viena house sērija un tad varbūt beidzot gulēt