*

šovakar stāvēju pusstundu pie k.suņa kases, cerot, ka atbrīvosies kāda rezervētā biļete uz filmu, vēl nezinot, ka tā man liksies skaistākā filma, ko esmu redzējusi. sāku raudāt apmēram filmas desmitajā minūtē un raudāju visu filmu. kad beigās sāka iedegties gaismas, man gribējās palīst zem krēsla un raudāt pa īstam (es pirms tam, protams, pieklājīgi un klusi tecināju asaras pār vaigiem).

mājubraucot mani gandrīz notrieca taksis, kurš griezās pa labi. es rāmi ripinājos aiz cilvēkiem, kas gāja man tieši pa priekšu. cilvēkus viņš palaida, mani nezkāpēc nē. kad es knapi nobremzēju, viņš atvēra logu un bļāva man virsū - "lēnāk nemāki braukt?!"

filmu rāda vēl sestdien.
http://www.newstatesman.com/culture/film/2016/05/laurie-anderson-s-heart-dog-film-about-life-and-loss-and-particularly