*

nesen 2 nedēļas visu laiku gāja Rudens sonāte. tas nozīmē, ka rodas daudz lieku labas tumšās šoķenes tāfelīšu, jo katrā izrādē tiek atvērta viena jauna. cik nu varam, tik ēdam uz vietas, bet viņa jau baigi daudz nelien iekšā. savācu daļu uz mājām un, tā kā šodien beidzot brīva diena, nolēmu pievērsties tās utilizācijai.



pamatrecepte no šejienes, bet ar manām modifikācijām

1/3 glāze auzu miltu
1 glāze brūno rīsu miltu
1/2 tējk. soda
1 tējk. cepampulveris
šķipsniņa sāls
1/3 glāzes brūnā cukura
1/4 glāzes kausētas kokoseļļas
1 glāze rīsu piena
vaniļa
1/2 glāze ķirši (no saldētavas. atlaidināti)
1/2 glāze avenes (no saldētavas. atlaidinātas)
čupa ar pēc iespējas sīkāk salauztu tumšo šoķeni

+
pāris karotes kokoseļļas
vēl čupa ar šoķeni
+
9 (vai 12) mandeles vai lazdu rieksti

visu, izņemot to, kas zem plusiņa, sajauc, iepļeckā mafinu formiņās, katrā iesprauž vienu mandeli vai riekstu un cep. normālā cepeškrāsnī ne ilgāk kā 25 min, nenormālā apmēram 40. kad gatavi un drusku padzisuši, iemet eļļu un šoķeni (to, kas zem plusiņa) emaljētā krūzītē un izkausē. salej pa virsu mafiniem un izliek ārā uz galda, lai atdziest. uzmana no putniem un citām radībām. taisa tēju un ēd.

no šī sastāvdaļu daudzuma sanāk 9 lieli mafini vai 12 normāli. lūk, ilustrācija - uz glazūru neskatīties, es piešāvu drusku par daudz kokoseļļas un sanāca mazliet par šķidru, bet garšu tas nemaitā



p.s. es vispār arvien ļotāk un ļotāk mīlu brūno rīsu miltus visādos šādos izstrādājumos. daudz foršāka tekstūra un miklīgums, nekā kviešu švammēm.