*

ar mani notiek savādas lietas - šķiet, man sāk garšot kindza. sākās viss ar kolēģes dzimšansdienu, kur bija brīnešķīgas marinētas olīvas ar kindzu (es kaut ko tamlīdzīgu sabrūvēšu uz savu ballīti), turpinājās ar lečo burciņu, kuru tā pati kolēģe iedeva līdzi uz mājām un, kurā arī bija kindza. nu jau ir tik tālu, ka šon nopirku kindzas buntīti Centrāltirgū un uzliku dažus sīkus kindzas krikumiņus uz savas cūkupupu pastētmaizītes. līdz šim es biju tajā frontē, kam kindza neizbēgami garšo pēc blaktīm. koriandra bumbulīši gan man jau sen ir ļoti mīļi.

ja jau tā, tad varbūt šīs dzīves laikā paspēšu sadraudzēties arī ar bietēm.