*

vakar bijām uz masu saulgriežiem Turaidā. bija jādzied ar Saviešiem. vispār man Turaida ļoti patīk, konkrētā vieta ļoti patīk, saulgrieži patīk, folklora patīk, dziedāt patīk. bet gala beigās kaut kā ne visai patika organizācija, jo īpaši tas, ka ierobežotā teritorijā, ļoti tuvu blakus, notiek 3 dažādas lietas, kuras turklāt tiek apskaņotas un savā starpā pārklājas un ēdas. vēl, personīgi priekš manis, bija drusku par daudz šizolkloras (tas ir līdzīgi kā ir ezotērika un ir šizotērika) jebšu folklorā nepamatotas krīvu krīvu zināšanas, bet tas jau tagad ir augstajā modē un es ar to biju rēķinājusies. ar to visu diezgan izcēlās Delve, pēc kuras bija jāuzstājas mums un, kura turklāt ievilka savu izpaušanos par vismaz 40 minūtēm, mēs stāvējām un pieklājīgi gaidījām, bet kad viņi beidzot beidza, tad lejā sākās Iļģi, pie blakus ugunskura sākās kkas cits ar apskaņošanu un mūs vispār nevarēja dzirdēt un savu minorīgo un mediatīvo līgotņu pūriņu mēs vienkārši nodziedājām par prieku paši sev.
par spīti visam iepriekšminētajam, es tiešām labi pavadīju laiku un kārtīgi izdziedājos. izdevās arī pārāk nenosalt un pārāk nesaslapt. biju iepriekš sabaidīta, ka tur būšot baigie cilvēku pūļi, bet laikam daļa bija Mežaparkā, daļa nomīzuši no drūmās laika prognozes un tautas daudzums likās ļoti optimāls un paciešams.


tur vispār bija pilns ar visādiem fotogrāfētājiem, gan jau pēc svētkiem būs pilna pasaule bilžu


















kas attiecas uz lietu - saulgriežu rītā biju aizjājusi uz mežu. sākumā bija gandrīz karsts un spīdēja saule, bet mežā uznāca ledains gāziens. lēkšojām mājup (zirgs paslīdēja zālē, nesavāca kājas un mēs abi gandrīz nomaucāmies), es saliju, sāka jau zobi neturēties ciet, kad ienāca prātā nokaukt anti lietus dziesmu - 3x nokaucu un lietus norima. vakarā, Turaidā, gan lija apņēmīgāk - visi klātesošie Savieši dziedāja trejas dažādas anti lietus dziesmas labu brītiņu kamēr lietus pārgāja.
lūk, jums, viena Saviešu anti lietus dziesma, varbū ka rīt noder - Aizej lietiņ, rūkdams, kaukdams