*

bija divas garas dienas, kuras sākās jau aizvakar naktī krāsojot olas. vispār olas mani Lieldienās vienmēr nomoka, jo es neēdu olas, bet man nenormāli patīk to krāsošanas process un es neesmu spējusi izdomāt tam nekādu vegānisku alternatīvu. tā kā šogad mums vajadzēja olas, ko ņemt līdzi uz pasākumu, kurā bija jāuzstājas ar "Saviešiem", tad pagādājām brīvībā turētu vistu olas un krāsojām nost.
vakar atklājām peldsezonu Niedrājā, tālāk devāmies uz Sedu un Sedas purvu. tur izstaigājušies braucām uz Oleru muižu, kur pabijām vēl vienā minipurvā un jauki pavakarējām. šorīt bija 2h jādzied un jāvada aktivitātes Lieldienu pasākumā un pēc tam vēl jādzied Rūjienā. mājupceļā izbraucām caur Siguldu un es beidzot tiku pabraukt ar Siguldas panorāmas ratu - līdz šim vienmēr bija gadījies tur būt sezonās, kad tas nedarbojas.



oliņas




Niedrājs
baigi negribējās ķēpāties ar peldkostīmiem. tur gan stāvēja 2 mašīnas, bet cilvēkus nemanīdami metām nost drēbes un tesāmies ūdenī. es biju tik tikko paspējusi uzvilkt apenes un krekliņu, kad no krūmiem izlīda 2 vīrieši un sieviete ar bērnu un skatījās uz mums neizpratnes pilniem skatieniem






Tepera autotrasē notika kkāds žiguļu rallijs


Jaunklidzī viss mierīgi


Sedas nomale


Par Sedu ir jau paveca dokumentālā filma - Seda. Purva ļaudis


sajūta tur ir ļoti spocīga un ne visai patīkama, cilvēku gandrīz nav, tie kuri ir - runā krieviski


Sedas aktualitātes






viens no diviem veikaliem




baznīca, kura izveidota kādreizējā veikala telpās




bumbu patvertne






šaursliežu dzelzceļš


stacija?


Dabas takas sākums


mēs gribējām iziet 8km loku, bet mums tur vienā brīdī viss sajuka, edmunds nogļučīja (un beigās vēl nodevīgi izrubījās), mēs vairs neko nesapratām un gājām pa to pašu ceļu atpakaļ. nezinu cik km nogājām, bet diezgan piekusām, tā ka kāds gabaliņš bija


beidzot dabūju salasīt māllēpes
















atklāju baso kāju sezonu un visu ceļu nogāju plikkājaini




taureņu tur bija daudz un dažādi












tas ir sīlis, bet vispār mēs ļoti daudz un bieži dzirdējām lielo dumpi. redzēt, protams, neredzējām




gulēja starp sliedēm














bērnībā man mēdza draudēt, ka manas uzvedības dēļ šis vai tas ģimenes loceklis gala beigās nonāks Strenčos. beidzot ieraudzīju kā tā apsolītā vieta izskatās


vispār Strenči (un Seda arī, protams) likās tāds pilnīgi Dieva aizmirsts nostūris. Strenčos gan bija diezgan daudz automašīnu (arī visai biezu), kuras pārvietojās pa ielām pilnas ar dzerošiem ļaudīm iekšā. tā visai neomulīgi.


Oleru muiža. man aiz muguras atjaunota kalpu māja, ar brīnišķīgu iekšpusi, kurā dzīvo saimnieki, kurā vakarējām un nakšņojām. kreisajā pusē kungu mājas stūris - ēka ir cietus ugunsgrēkā un tiek lēnām atjaunota. īpašnieks ir kādreiz dziedājis Saviešos.


ļoti skaists šķūnis


kungu māja no parka puses




ļoti skaista un sakopta apkārtne. šis celiņš ved uz mazu dīķīti. muižai pieder arī purvs, ar privātu purva laipu un skatu torni, kurā pasēdējām jau krietni sakrēslojušā vakarā, dzērvju kliedzienu pavadījumā






Baronu kapi turpat netālu


sāk ierasties apmeklētāji


"karam" un pušķojam šūpoles


pirmie šūpojas saimnieki


vīri met olas pāri šūpolēm (pašam jāmet un pašam jāmēģina noķert)


rotaļas




šī gan drausmīgi garlaicīga (podu māte)


olu ripināšanas sektorā emocijas sita ļoti augstu vilni


bērnu zīmējumu konkurss (tur arī emocijas sita augstu vilni). vēl bija olu groziņu konkurss


atradu Kārlim bārdā


podu dauzīšana






Rūjiena


aktualitātes - Dūdene zin, dejas ar mākslīgajiem zemes pavadoņiem un ieklausies manā dvēselē


kā arī Olvakars


Rūja


Rūjienas kultūras nams


noklīdis suns


kopbilde





panorāmas rats










mājās sagaidīja ziedošas plūmes




maršruts