*

šodien notika brīnums - man labi gāja VIDā. man parasti ir vairākus mēnešus jāsaņemas, lai iesniegtu gada deklarācijas attaisnoto izdevumu atgūšanai, jo jebkura saskarsme ar VID manī rada bezcerīgi kafkīgu pazemojuma sajūtu. un vēl tās mūžīgās rindas. šodien - rindā priekšā tikai viens cilvēks un apkalpojošā ierēdne, lai arī nesmaidīja, bet vismaz bija iecietīga un nedusmojās par kļūdu, ko biju pieļāvusi aizpildot deklarāciju - mierīgi palīdzēja izlabot (man ir gadījies, ka līdzīgi sīkas kļūdas dēļ triec nost no lodziņa un pēc tam no jauna jāsēž rindā).
iespējams VIDā viss ir otrādi un uz turieni tieši vajag doties starpaptumsumu un traku pilnmēnešu periodā.