*

mājupbrauciens gan bij diezgan maģisks. Ķengaragā gāza, tā ka ščotkas nespēja tīrīt un redzēt neko nevarēja. tikai ūdeni un groteski iztaipītus laternu atspīdumus slapjajā asfaltā. posmu caur Dārziņu mežiem pilnībā izgaismoja bez divām kapeikām pilnmēness, bet pa kreisi, virs Salaspils, debesis plosīja dižžuburaini zibeņi. tagad tie jau lēnām grimst pamalē, ik pa laikam vēl uzmetot pa koši aukstam zibsnim.
man ļoti patīk braukt ar mašīnu.