3. jūlijs
no rīta ejam staigāt pa Cērtenes pilskalnu. visur, visur, visur meža zemenītes. viss pilskalns pēc viņām smaržo. salasījām mazu pušķīti tējai





pusceļš uz leju

pusceļš uz augšu

pēc pilskalna protams pelde Klievī

izvadījuši trakos kurzemniekus garajā atpakaļceļā, sadalam darbus. Kārlis iet gulēt diendusu, es eju sakopt vecvecāku kapus. pēc tam es un mamma braucam uz Vārtniekiem lasīt meža zemenes, Kārlis pļauj mauriņu un lasa ķiršus.
Smiltenes pilsētas kapi


soliņi Smiltenē salikti pa visurieni. arī šādā samērā īpatnējā vietā - liels, plats, garlaicīgs krustojums,pa kuru gājēji diezko nestaigā

baptistu dievnams


pīpenes pie šķūņa

deviņvīru spēks pie garažas

magone

mamma lasa melnās jāņogas

katru gad no jauna

lappuse no kukaiņu porno žurnāla

meža zemeņu lasīšanu pārtrauca mežonīgs urogāns. līt gan nelija daudz, bet vējš bij nenormāls, mežs rūca, krāca, šņāca un locījās. tāpēc bij jābrauc mājās ēst pankūkas ar meža zemenēm un svaigu medu

un pēc tam jābrauc ciemos pie mammas brāļa, kur dzīvo vecāsmammas mīļākā krūzīte

un Morics

pirms gada viņš bij šitāds

ārā nolijis un vēss. mēs braucam uz Niedrāju



Niedrājs tukšs un kluss un ļoti silts. vien omīte divus puikas atvedusi izplunčāties

kūp

katoļu baznīca

4. jūlijs
pirmdien no rīta pošamies mājup, bet tā kā ir atvaļinājums un nav steigas, ta pa ceļam izeckursējam Āraišus.
ezerpils

šūpoles pilsdrupās






Āraišu baznīca


par brīnumu vaļā un iespējams apskatīties arī iekšpusi




Āraišu dzirnavas

tad mēs ilgi meklējām, kur var tikt tai ezerā peldēties. beigās atradām, bet privātu


pēc peldēšanās gribējās ēst un bij jāiet Siguldas Čili picā ēst liela, liela pica

atbraucām mājās un līdz pašam vakaram lobījām kauliņus ārā no salasītajiem ķiršiem. kad nu tas beidzot, beidzot, beidzot bija beidzies, ta galdā cēlās banānu "saldējums" ar meža zemenītēm, dārza zemenēm, avenēm, ķiršiem un melnajām jāņogām. pārliets ar medu. vot.

