*

manliekas, ka es to katru gadu šito rakstu, bet labprāt rakstītu kaut 3x gadā, ja vien tas tik bieži notiktos -
ir klāt mans vismīļākais un gaidītākais laiks visā gadā, kad vakarā ripinoties ar riteni pa rajonu, silts pretvējiņš kā vati bāž nāsīs smaržu, blīvu un intensīvu.
ievas zied, ķirši zied, plūmes zied, pavisam drīz ziedēs arī ābeles un ceriņi un lakstīgalas piedziedās.

nu labi, šodien vēl ir pats sākums, īstais ugārs vēl tikai būs un smarža kļūs vēl 10x blīvāka un intensīvāka.
vispār man prasās arī pēc tāda silta, klusa, pakš-pakš-pakš, pavasara novakares lietutiņa, kurš savukārt smaržo pēc zemes putekļiem un ziedputekšņiem, bet visu jau nevar gribēt vienlaicīgi.