*

nē, kaķīši, šitā ziema viennozīmīgi nav priekš manis. man salst un salst un neapstājas. šodien ar nenormāli pārsalu ņemoties pa stalli. un es tak pagājšziem tieši tādā pašā prikidā gāju jāt arī -17 grādos, a šodien tik tādi paknapi -10. rīt plānā uz visu dienu braukt uz Dabaszirgiem, pie savas zirgu guru - nesaprotu, ko lai savelk mugurā tā, lai būtu silti, bet varētu arī brīvi pakustēties.
un pagājšnakt gulēt ejot arī nevarēju sasildīties. pieprasīju vēl vienu deķi pa virsu. man šķiet, ka nekas tāds ar vēl nekad iepriekš nebija atgadījies (kopš esu ar Kārli kopā).

+
sliktā ziņa: joprojām sāp mugura pēc kritiena no Kapellas. vispār taustot mugurkaulu atklāju, ka viens skriemelis krietni sajūtamāks nekā pārējie. tāds izbīdījies un jūtīgs;
labā ziņa: ašā gaitā bridu mājā no staļļa. galva nodurta, deguns ierauts džempera apkaklē. vienbrīd paceļu acis - a tur padsmit metru attālumā divas milzu stirnas lēniem, pavisam mierīgiem un cēliem lēcieniem šķērso ceļu un aizdodas tālāk savās gaitās.