![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
27. jūlija pirmspusdienā esam atkal Erevānā. atronam netkafē, izprintējam ļotenes biļetes un ejam meklēt maršrutku uz Ečmiadzin. Ečmiadzin ir armēņu svētā pilsēta, kaukas līdzīgs gruzīnu Mcketai. tur atrodas pati galvenākā valsts baznīca un tur sēž paši galvenākie valsts baznīctēvi. atrodas ļoti tuvu Erevānai un pavisam tuvu lidostai (6 km).
diena nenormāli karsta. iegājām kaukādā kafē uzēst, tur bija kondiška, kad gājām ārā likās, ka iekāpjam pirtī. ne grama gaisa, ko elpot, vienīgā iespējamā darbība - svīšana.
sameklējām to baznīcu kompleksu - Holy See of Echmiadzin. tur esošā Ečmiadzinas katedrāle ir viena no pasaulē visvisvisvecākajām baznīcām. un atšķirībā no iepriekš redzētajiem armēņu dievnamiem, patiešām ļoti skaista, krāšņa un grandioza.
apstījāmies baznīcu un tā kā bija drausmīgi karsts un, tā kā vienīgais, ko mēs gribējām bija nokļūt mājās (ļotene nākamajā rītā 7:45), apsēdāmies pie baznīcas koku pavēnī un darījām neko. nepagāja necik ilgs laiks, kad ar mums sāka komunicēt kāds armēņu vīrs. izskatījās, ka viņi tur tāds draugu pulciņš, ko varētu apzīmēt ar vārdiem intelektuālie dīkdieņi. viskomunikablākais bija kāds, kura armēņu vārdu es diemžēl neatceros, bet viņā apgalvoja, ka tas esot ekvivalents vārdiem Hosē/Josifs/Jāzeps citās valodās. tad nu tērzējām, viņš mums dziedāja un skaitīja dzeju, prasīja, lai mēs viņam dziedam (Pūt vējiņi, protams) un skaitam dzeju (Kārlis noskaitīja vienu Raini), stāstīja par Armēniju, mēs viņam par Latviju utt. utjpr. bija arī viens traks persietis gleznoja baznīcu un uzdāvināja man gurķi. karoč, nosēdējām tur daudzas stundas, palīdzot vietējiem dīkdieņot. šitie vīriņi likās tādi jauki un gudri tikai ļoti slinki. viņi bija vienīgie armēņi, kuri neteica neko sliktu par gruzīniem (pat mūsu mīļie armēņu paps un mama apsauca gruzīnus par narkomāniem, skopuļiem un krāpniekiem). piekrita mūsu novērojumam, ka, ja gruzīni ir tādi nepārtraukti virmojoši un traki, tad armēņi krietni klusāki un mierīgāki. starp citu, gruzīni gan neteica, neko sliktu par armēņiem. gluži otrādi, Roma pat stāstīja, ka ja esot kāda elektroprece salūzusi, lai dodot armēnim labot, viņiem esot zelta rokas uz šito. bet armēņi vispār tādi nacionālās paštaisnības pilni. viņiem nav īsti labas attiecības itinnearvienu kaimiņvalsti. it kā skaitās, ka ar Irānu un Gruziju ir okei, bet tāpat viņi savus kaimiņus apsaukā un nemīl. vienīgais, kas viņiem patīk ir Krievija, diemžēl viņiem ar turieni nav tiešas robežas.
šitas vēl Erevānā. Kārlis apgāna strūķi ar savu netīro kāju mazgāšanu
ar esošajiem dievnamiem viņiem Ečmiadzin nepietiek - būvē vēl klāt jaunus
un te tā vecā, skaistā baznīca
te var paklausīties, kā viņa smuki, smuki zvana
te lūk mūsu draugs Hosē/Josifs/Jāzeps
te var paklausīties kā viņš dzied sērīgu armēņu dziesmu. patiešām skaisti un interesanti
te persiešu gleznotājs. nu tas, kurš man gurķi uzdāvināja
ap kādiem septiņiem vakarā mums jau bija krietni apnicis tur sēdēt, tāpēc meklējām taksī, taksī uz lidostu, kur bijām nolēmuši pavadīt nakti gaidot savu reisu. aizbraucām tur, ieperinājāmies vienā kafē, kafē un aiz garlaicības sākām dzert. sākumā lēni malkojām armēņu aliņu. nebija diezko labāks par iepriekšminēto Kilikiu, bet vismaz nebija tik sasodīti stiprs - šim tik 4,6 % alkohols. pēc tam Kārlis nezkāpēc pasūtīja pa 50 gramiem Absolūtšnabja. vēl pēc tam paņēmām pāris glāzes vīna. pēc tam pa glāzei armēņu konjaka, pēc tam veselu pudeli armēņu vīna. vēl pēc tam kaukad beidzot varējām čekoties uz savu lidojumu. iečekojāmies un iedzērām vēl aliņu. un tiklīdz beidzot bijām tikuši iekšā ļotenē, tā momentāli atlūzām un visu ceļu nogulējām
aliņš
iekodām jau arī kauko
vīniņš
skatiņš pa logu
es tikko kā iekāpusi ļotenē
kopumā varu teikt, ka ceļojums bija nenormāli kruts. daudz ko parādīja, iemācīja, atklāja. Gruzija patika 10x labāk, gribam tur braukt vēl un vēl. Armēnija patika nu tā, ne visai, uz turieni speciāli vairs nebrauksim, bet interesanti bija arī tur, it īpaši jauki bija tikt pie nenormālforšiem papildus vecākiem. ja kāds sadomā uz to pusi doties, labprāt dalīsimies pieredzē un praktiskā informācijā. varam palienēt arī nelietotu Lonley Planet ceļvedi, kur kopā ir par Gruziju, Armēniju un Azerbaidžānu. vēl mums ir Kazbegi reģiona trekingtaku karte, patizla Gruzijas karte gruzīniski, kā arī maza Armēnijas kartīte - vienā pusē Erevānas centrs, otrā pusē Armēnija ar sazīmētām baznīcām iekšā.
diena nenormāli karsta. iegājām kaukādā kafē uzēst, tur bija kondiška, kad gājām ārā likās, ka iekāpjam pirtī. ne grama gaisa, ko elpot, vienīgā iespējamā darbība - svīšana.
sameklējām to baznīcu kompleksu - Holy See of Echmiadzin. tur esošā Ečmiadzinas katedrāle ir viena no pasaulē visvisvisvecākajām baznīcām. un atšķirībā no iepriekš redzētajiem armēņu dievnamiem, patiešām ļoti skaista, krāšņa un grandioza.
apstījāmies baznīcu un tā kā bija drausmīgi karsts un, tā kā vienīgais, ko mēs gribējām bija nokļūt mājās (ļotene nākamajā rītā 7:45), apsēdāmies pie baznīcas koku pavēnī un darījām neko. nepagāja necik ilgs laiks, kad ar mums sāka komunicēt kāds armēņu vīrs. izskatījās, ka viņi tur tāds draugu pulciņš, ko varētu apzīmēt ar vārdiem intelektuālie dīkdieņi. viskomunikablākais bija kāds, kura armēņu vārdu es diemžēl neatceros, bet viņā apgalvoja, ka tas esot ekvivalents vārdiem Hosē/Josifs/Jāzeps citās valodās. tad nu tērzējām, viņš mums dziedāja un skaitīja dzeju, prasīja, lai mēs viņam dziedam (Pūt vējiņi, protams) un skaitam dzeju (Kārlis noskaitīja vienu Raini), stāstīja par Armēniju, mēs viņam par Latviju utt. utjpr. bija arī viens traks persietis gleznoja baznīcu un uzdāvināja man gurķi. karoč, nosēdējām tur daudzas stundas, palīdzot vietējiem dīkdieņot. šitie vīriņi likās tādi jauki un gudri tikai ļoti slinki. viņi bija vienīgie armēņi, kuri neteica neko sliktu par gruzīniem (pat mūsu mīļie armēņu paps un mama apsauca gruzīnus par narkomāniem, skopuļiem un krāpniekiem). piekrita mūsu novērojumam, ka, ja gruzīni ir tādi nepārtraukti virmojoši un traki, tad armēņi krietni klusāki un mierīgāki. starp citu, gruzīni gan neteica, neko sliktu par armēņiem. gluži otrādi, Roma pat stāstīja, ka ja esot kāda elektroprece salūzusi, lai dodot armēnim labot, viņiem esot zelta rokas uz šito. bet armēņi vispār tādi nacionālās paštaisnības pilni. viņiem nav īsti labas attiecības itinnearvienu kaimiņvalsti. it kā skaitās, ka ar Irānu un Gruziju ir okei, bet tāpat viņi savus kaimiņus apsaukā un nemīl. vienīgais, kas viņiem patīk ir Krievija, diemžēl viņiem ar turieni nav tiešas robežas.
šitas vēl Erevānā. Kārlis apgāna strūķi ar savu netīro kāju mazgāšanu
ar esošajiem dievnamiem viņiem Ečmiadzin nepietiek - būvē vēl klāt jaunus
un te tā vecā, skaistā baznīca
te var paklausīties, kā viņa smuki, smuki zvana
te lūk mūsu draugs Hosē/Josifs/Jāzeps
te var paklausīties kā viņš dzied sērīgu armēņu dziesmu. patiešām skaisti un interesanti
te persiešu gleznotājs. nu tas, kurš man gurķi uzdāvināja
ap kādiem septiņiem vakarā mums jau bija krietni apnicis tur sēdēt, tāpēc meklējām taksī, taksī uz lidostu, kur bijām nolēmuši pavadīt nakti gaidot savu reisu. aizbraucām tur, ieperinājāmies vienā kafē, kafē un aiz garlaicības sākām dzert. sākumā lēni malkojām armēņu aliņu. nebija diezko labāks par iepriekšminēto Kilikiu, bet vismaz nebija tik sasodīti stiprs - šim tik 4,6 % alkohols. pēc tam Kārlis nezkāpēc pasūtīja pa 50 gramiem Absolūtšnabja. vēl pēc tam paņēmām pāris glāzes vīna. pēc tam pa glāzei armēņu konjaka, pēc tam veselu pudeli armēņu vīna. vēl pēc tam kaukad beidzot varējām čekoties uz savu lidojumu. iečekojāmies un iedzērām vēl aliņu. un tiklīdz beidzot bijām tikuši iekšā ļotenē, tā momentāli atlūzām un visu ceļu nogulējām
aliņš
iekodām jau arī kauko
vīniņš
skatiņš pa logu
es tikko kā iekāpusi ļotenē
kopumā varu teikt, ka ceļojums bija nenormāli kruts. daudz ko parādīja, iemācīja, atklāja. Gruzija patika 10x labāk, gribam tur braukt vēl un vēl. Armēnija patika nu tā, ne visai, uz turieni speciāli vairs nebrauksim, bet interesanti bija arī tur, it īpaši jauki bija tikt pie nenormālforšiem papildus vecākiem. ja kāds sadomā uz to pusi doties, labprāt dalīsimies pieredzē un praktiskā informācijā. varam palienēt arī nelietotu Lonley Planet ceļvedi, kur kopā ir par Gruziju, Armēniju un Azerbaidžānu. vēl mums ir Kazbegi reģiona trekingtaku karte, patizla Gruzijas karte gruzīniski, kā arī maza Armēnijas kartīte - vienā pusē Erevānas centrs, otrā pusē Armēnija ar sazīmētām baznīcām iekšā.